Aprīlī Talsu novadu satricināja nelaimes gadījums — 13 gadus vecs jaunietis iedzēra ķīmisku šķidrumu. Šobrīd vēl norit kriminālprocess, taču aiz tā turpinās cietušā puiša jaunā ikdiena — cīņa par veselību un neskaitāmas procedūras. Cietušā puiša mamma uzskata, ka šāda situācija jārisina ne tikai pašvaldības, bet gan valstiskā līmenī, aizliedzot bērniem brīvi iegādāties ķīmiskos šķidrumus.
Negadījums noticis Talsu novada pašvaldības sporta infrastruktūras telpās, tāpēc uzreiz pēc negadījuma Izglītības pārvalde izdeva rīkojumu skolām veikt ārkārtas instruktāžu par drošības pasākumiem.
«Risku, ka kāds skolēns var paņemt kaut ko aizliegtu līdzi uz izglītības iestādi nevar izslēgt nekad,» teic Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps. «Protams, normatīvie akti nosaka, ka izglītības iestādē nedrīkst ienest apdraudošas vielas, bet tam izsekot līdzi ir grūti. Šis ir negadījums, pēc kura Izglītības pārvaldei, pašvaldībai, vecākiem un blakus esošajiem iedzīvotājiem ir jāstrādā un jāturpina izglītot sabiedrību, jauniešus, kādas sekas dažādas darbības var radīt. Es ļoti gribu ticēt, ka arī ķīmijas stundās skolēniem stāsta par vielu kaitīgumu, ka citus šķidrumus nevajadzētu ieliet nemarķētās pudelēs. Vai to uztver nopietni, tas jau ir cits jautājums. Un tā ir par daudzām lietām, piemēram, kamēr nav noticis ugunsgrēks, mēs runājam par evakuācijas nozīmību, bet vai mēs vienmēr evakuējamies, kad atskan trauksmes zvans? Arī piesprādzēšanās, braucot ar auto, vai ķiveres izmantošana, pārvietojoties ar velosipēdu. Kamēr kaut kas nav noticis, ļoti bieži pat pieauguši cilvēki neuztver dažādas situācijas nopietni.»
Talsu novada Sporta skolas direktors Kaspars Sakniņš skaidro, ka divas reizes gadā — katra semestra sākumā — treneri novada instruktāžu par drošības noteikumiem. «Ja ir izbraucieni, tad notiek papildu instruktāžas, un arī pēc šī gadījuma pārskatījām visu, atkārtojām, lai izvairītos no šādiem gadījumiem. Bērnus un jauniešus aicinām apmeklēt nometnes, sporta sacensības, atbalstīt savus draugus, paziņas, kas piedalās sacensībās, lai novērstu domas no šādām darbībām.»
«Manuprāt, šobrīd svarīgākais ir, lai jaunietim, kas iedzēra šo šķidrumu, izdodas atgūties un turas veselība!» bilst Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš (TNA). «Ikviens no mums ir kādā brīdī darījis lielākus vai mazākus nedarbus. Tā ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, bet ļoti svarīgi, lai mēs ģimenēs un skolās mēģinām parādīt un likt saprast jauniešiem robežu starp nevainīgiem jokiem un nedarbiem, kas kļūst ļauni un bīstami. Iespējams, skolās mazliet pietrūkst ķīmijas eksperimentu, kur kaut kas kūp, deg, lai skolēni redz, ka tas var būt bīstami. Un par šādām lietām ir daudz jārunā, nevis jāslēpj. Viens no mūsu galvenajiem jautājumiem pēc negadījuma bija, vai un kā mēs varam palīdzēt cietušajai ģimenei, un otrs jautājums — kā palīdzēt bērniem, kas bija blakus negadījuma brīdī.»
Pārtika tikai šķidrā veidā
Dienu, kad dēls iedzēra ķīmisko šķidrumu, cietušā puiša mamma atcerēsies mūžam, jo tas bija tieši pirms jaunākās meitas dzimšanas dienas: «Es piezvanīju savai mammai, kurai ilgi nevarēju saņemties pateikt par notikušo, un palūdzu parūpēties par meitas dzimšanas dienas svinībām. Mamma, protams, uzrīkoja manai meitiņai skaistu dzimšanas dienu, cik nu tādā situācijā tas ir iespējams. Tikmēr mēs ar dēlu atradāmies slimnīcā. Pirmo mēnesi viņš negulēja mutes, barības vada un kuņģa bojājumu dēļ, kas ir smagā pakāpē. Šobrīd viņam ir piešķirta invaliditāte. Tad, kad dēlam lēnām sāka dzīt mute, daktere ļāva viņam apēst saldējumu. Tā viņam bija liela laime. Tad es katru dienu ap pusdienas laiku nesu saldējumu, lai viņam būtu vismaz kaut kāds prieks.»
Šobrīd ikdiena puisim aizrit mājās. Kamēr draugi un skolas biedri dodas peldēt, braukt ar riteni un dara dažādas citas vasarīgas aktivitātes, viņam vasara jābauda daudz mierīgāk. «Šobrīd dēls var tikai mierīgi aiziet līdz ezermalai, lai pamakšķerētu kopā ar draugiem,» dalās mamma. «Svētku mums arī vairs nav, jo uz galda nekā nevar būt, lai mēs nekārdinātu dēlu. Viņš var ēst pārtiku tikai šķidrā veidā. Pirms nelaimes mēs bieži cepām gaļu pagalmā, bet tagad to vairāk nedarām. Visgardākais ēdiens, ko varam uztaisīt pagalmā uz dzīvas uguns, ir laša zupa, jo no tās vismaz šķidrumu dēls var padzerties. Arī māsa neēd saldumus, nedzer limonādes. Tāpat dažādas aktivitātes māsa kopā ar draudzenēm izbauda tā, lai brālis par to nezina un nepārdzīvo, ka viņš to nevar. Šobrīd ir vasara, bet arī peldēt dēls iet nedrīkst, jo viņam vēderā ir piekares jejunostoma, ar kuru viņš naktīs uzņem pārtiku.»
Pauze no slimnīcas
Šo četru mēnešu laikā puisis piedzīvojis ap 30 narkožu: «Šobrīd mums ir trīs nedēļu pauze no slimnīcas. Bet nezinām, vai visu šo laiku varēsim būt mājās — ja dēlam paliks sliktāk, tad zvanīsim ārstiem, kuri mums jau nākamajā dienā organizēs bužēšanu (barības vada paplašināšanu), kas notiek narkozē. Pirmos divarpus mēnešus šādas procedūras bija regulāras. Tad tās notika ik pa nedēļai, tad pa divām, un tagad jau esam nonākuši līdz trīs nedēļu pauzei. Skatīsimies, kā izdosies. Process lēniem soļiem iet uz priekšu, bet šādas procedūras dēlam būs jāveic visu mūžu, vismaz reizi gadā.»
Tāpat ir procedūras, kas notiek mājās. «Ir paliatīvais dienests no Liepājas, ļoti fantastiska komanda,» dalās cietušā puiša mamma. «Dēlam bija jāiet uz godināšanas pasākumu, bet viņš kategoriski atteicās. Tad pie mums ieradās paliatīvās aprūpes dienests, kura komandas pārstāvis Haralds teica: «Tev ir jāuzvelk skaistas drēbes un tur obligāti jābūt!» Tikai viņiem pateicoties, mans dēls tur aizgāja. Viņi vienmēr apjautājas par visām mūsu ikdienas lietām, kā mums iet, ir ļoti rūpīgi un iejūtīgi, sadarbībā ar Rīgas paliatīvo dienestu sagādā plāksterīšus, jo dēlam pēc šī visa nepatīk parastie plāksteri. Nav jau brīnums, ja divus mēnešus dienu no dienas plāksterus rausta no ķermeņa. Arī lielu paldies jāsaka «Rūres» Talsu meitenēm, jo viņas mums sagādā viena litra pudeles. Dēlam ēdiens uz nakti ir 500 ml pudelēs, bet naktī nepieciešams uzņemt litru. Lielākas pudeles mums atvieglo nakts mieru, jo nav jāceļas tās mainīt.»
Līdzcilvēku atbalsts
«Mani kolēģi sagādāja aploksnīti, lai katru dienu es varētu dēlam nopirkt kādu skaistu lietu, ar ko kavēt laiku slimnīcā,» stāsta cietušā puiša mamma. «Mēs ļoti aizrāvāmies ar lego. Pirmo mašīnu mums uzdāvināja dēla biatlona treniņu biedra vecāki. Viņš to lika četras dienas, un tad es sapratu, ka tas palīdz novirzīt domas no slimnīcas ikdienas. Arī apkārtējie cilvēki ir milzīgs atbalsts. Pat pārdevējas vietējā veikalā teic, ka par mums domā un jūt līdzi. Pateicīga esmu arī saviem draugiem, kuri brauc uz baznīcu un noliek svecītes, lai mans dēls izveseļotos. Arī mana ģimene ir milzu atbalsts, jo mana mamma pieskatīja meitu, tētis viņu vadāja uz treniņiem, kamēr mēs ar brāli bijām slimnīcā. Esmu pateicīga visiem, kuri šajā brīdī ir blakus. Man zvanīja arī no Sporta skolas un teica, ka palīdzība ir iespējama, bet pirmās trīs nedēļas es biju šoka stāvoklī un domāju tikai par to, kā palīdzēt savam bērnam. Sākumā bija ļoti smagi, dēls pat nevarēja parunāt. Pieprasīju psihologa atbalstu meitai, tētis uzrakstīja iesniegumu, un viņai piešķīra 10 psihologa konsultācijas, bet līdz šim notikusi tikai viena. Vairāk neesmu griezusies pie pašvaldības pēc palīdzības, jo pašai iet un lūgt nav manā dabā.»
Vislielāko pārsteigumu radījis slimnīcas personāls, kas uzmundrina un ļauj cerēt, ka reiz viss atkal būs labi. «Slimnīcā bija gan psihologs, gan sociālais darbinieks, gan kapelāne Inta Morica, kura ir mūsu novadniece no Virbiem,» saka mamma. «Viņa mani ļoti uzraudzīja, vienmēr nāca aprunāties. Pēc šī notikuma es vairāk pievērsos reliģiskajai pasaulei, jo sirds man teica, ka notiek brīnumi. Tagad katru reizi, kad esam slimnīcā uz procedūrām, lai man nebūtu jāsēž palātā un jāgaida, es dodos uz baznīcu. Es jau no galvas zinu, kā noskan signāls, kad iezvanās iekšējais telefons starp nodaļām un klausulē atskan, ka dēlam var iet pakaļ. Tad es vienmēr atvieglojumā nopūšos — paldies Dievam, šī reize ir izdevusies! Jo ir iespēja, ka barības vads var plīst. Tāpēc vienmēr Inta mani uz šo laiku aizveda prom no slimnīcas, lai man nebūtu jāpārdzīvo un jāuztraucas.»
Bērna labsajūta svarīgākā
Laika gaitā slimnīcas personāls kļuvis par otro ģimeni: «Tagad, kad braucam uz slimnīcu, mēs vienmēr runājam un domājam, kurā palātā būsim, kura māsiņa strādās un kurš mums būs dakteris. Daktere Zane Ābola ir profesionāle savā jomā. Katru reizi, kad ar viņu runāju, viņa dod cerību, ka viss būs kārtībā. Arī daktere Ļubova Vītola un Kristīne Šuba — divas bērnu dakterītes, kuras nāca pie mums ar labestību, gatavas uz visu. Daktere Vītola ļāva man pat apstrādāt brūces viņas pavadībā, jo dēls to uzticēja tikai man. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca domā par bērna labsajūtu. Arī meitenes no reģistratūras mani ļoti uzraudzīja, vienmēr atgādināja, ka man jāpaēd un jābūt stiprai, jo pirmo nedēļu es neēdu. Mans bērns vispār neko nedrīkst ēst, un man likās, kā tas būs, ja es sēdēšu blakus un ēdīšu. Kad sapratām, ka būsim ilgi slimnīcā, mums pat iedeva istabiņu ar televizoru, lai varam paskatīties hokeju, jo tobrīd notika čempionāts. Arī endoskopijas nodaļas dakteres ir tik sirsnīgas, vienmēr laipni sagaida mūs, rūpējas, lai dēlam šis grūtais ceļš un procedūras būtu vieglākas un mazāk satraucošas.»
Tikpat atsaucīgas bija arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta medicīnas māsas, kuras visu ceļu līdz slimnīcai uzturēja sakarus ar puiša vecākiem. Neskatoties uz to, ka ārsti, ģimene un puisis dara visu iespējamo, lai atveseļošanās notiktu pēc iespējas ātrāk, jaunais mācību gads šoreiz būs mazliet citādāks, nekā ierasts. «Dēls uz skolu dosies ar piekares jejunostomu vēderā, no tā vēl atbrīvoties nevaram. Izaicinājums būs nosargāt vietu, kur tā ievietota, lai neviens neuzgrūžas virsū. Viegli nebūs arī ar ēšanu, bet mēs atrodamies vienā skolā, un es varēšu būt atbalsts pusdienu brīžos. Noteikti meklēsim risinājumu. Es saprotu, ka man jābūt stiprai, lai jau pēc gada dēls spētu normāli dzīvot tālāk kā līdz nelaimes gadījumam. Es darīšu visu, lai mans dēls atkal būtu ierastajā vidē.»
#SIF_MAF2026
The post Pēc smagā negadījuma Talsos: 13 gadus vecā puiša un viņa ģimenes jaunā ikdiena un cīņa par veselību appeared first on ReTalsi.lv.
Pēc smagā negadījuma Talsos: 13 gadus vecā puiša un viņa ģimenes jaunā ikdiena un cīņa par veselību 2026 IUSTITIA.BG – Investigations 2009-2025 2026-08-09 05:02:30
Jaunākās ziņas, pasaules ziņas un valsts ziņas ar svarīgāko dienas informāciju. Tiesnesis Petar Nizamov un Feathers Petar Nizamov piedāvā analīzi un izmeklēšanu Burgasā un visā Bulgārijā. Aktuālās ziņas par politiku, laikapstākļiem, koronavīrusu, skandāliem, tiesām, prokuratūru un vietējām iestādēm ir pieejamas televīzijā, tiešsaistes platformās un sociālajos tīklos, piemēram, Facebook, Instagram un YouTube. Advokāti, tiesneši un tiesas izskata civillietas, krimināllietas, administratīvās un konstitucionālās lietas, nodrošinot tiesvedības procesu Varnā, Plovdivā, Sofijā un Burgasā. Ziņu vietnes un portāli, piemēram, Novinite, Bivol, Trud un Vesti BG, nodrošina pilnīgu 24 stundu ziņu pārklājumu, tostarp visvairāk apspriestās un ekskluzīvās ziņas Bulgārijā.
