Scenāriste un producente, studijas “Air Productions” dibinātāja un līdzīpašniece Līga Gaisa, kas nākusi no Cēsu novada, pašlaik ir azartiski pārņemta, iepazīstinot Latvijas auditoriju ar jauno filmu “Misija: atrast vecākus”. Līga aizņemtajā periodā piekrita sarunai ar “Druvu”.
Jāpiebilst, ka filma iekļauta kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma”. Līdztekus filmu ierastajiem mārketinga pasākumiem, tādiem kā pirmizrādes dažādos kinoteātros, tai ir arī izstrādāti ieteikumi sākumskolas un pamatskolas skolotājiem sarunām pēc filmas noskatīšanās. Un ne tikai tas – vēl no 25. septembra līdz 22. oktobrim astoņās Latvijas pilsētās – Aizkrauklē, Cēsīs, Daugavpilī, Kuldīgā, Ogrē, Rēzeknē, Smiltenē un Valmierā – norisinās detektīvspēle “Atrodi briljantu!”. Bērni un ģimenes aicināti sekot spēles pavedieniem un meklēt paslēptus “briljantus”.
– Filma “Misija: atrast vecākus” ir starptautisks kopprojekts. Kas tajā piedalījās?
– Filma ir piecu valstu kopražojums. Galvenie producenti ir Horvātija un Slovākija, kā kopproducenti piedalās Slovēnija, Serbija un Latvija. Mūsdienās vienas valsts producentiem ir ļoti grūti izveidot filmu, jo vietējais finansējums nav pietiekams, lai to izdarītu tādā kvalitātē vai apjomā, kā tās veidotāji vēlas. Tāpēc tiek meklēti sadarbības partneri. Mēs iesaistījāmies, kad komanda jau lielā mērā bija nokomplektēta. Latvijas pienesums ir mūzika un mūzikas ieraksts.
– To latvieši laikam prot?
– To latvieši prot brīnišķīgi! Tiem galvenajiem producentiem tas gan ir it kā pirkt kaķi maisā, jo viņi citas valsts komponistus nepazīst. Mēs aizsūtījām vairākus variantus no to komponistu mūzikas, ko iesakām. Viņi izvēlējās jaunu komponisti Līvu Blūmu, kas nekad nebija rakstījusi mūziku filmai. Interesanti, ka filmai ir divas režisores. Viena atbild par aktieriem, bet otra par animāciju, kam filmā ir ļoti liela nozīme. Tā režisore, kas strādāja ar aktieriem, arī bija tā, kura sadarbojās ar komponisti. No sākuma bija bail, kā tas notiks un kā tas viss izskatīsies kopā jau gatavs, bet beigās režisore bija priecīga par sadarbību ar Līvu. Pirms pāris dienām mums bija pirmizrādes seanss skolotājiem, kur vairāki pieminēja, ka filmai ir ļoti laba mūzika.
Nu, jā, un atgriežoties pie kopproducēšanas, tātad katra valsts iesaistās un nodrošina kādu posmu filmas tapšanas gaitā.
– Ko ietver producenta darbs šādai starptautiskai filmai?
– Producents ir filmas mamma un tētis, krusttēvs un krustmāte. Producents ir tas, kurš tur kopā visu filmas projektu. Tas, manuprāt, ir tāds izaicinošs darbs, jo bieži cilvēki domā, ka producents atbild tikai par finansēm, bet tas nebūt tā nav. Producents, protams, atbild par to, lai piesaistītu finansējumu, bet viņš arī atbild par komandas veidošanu, sākot ar radošajiem cilvēkiem. Tas, protams, notiek sadarbībā ar režisoru un ar profesionāļiem, kas to dara. Tad vēl viss organizatoriskais darbs, lai, piemēram, noorganizētu, kā tieši notiks filmēšana, lai nodrošinātu filmēšanas vietas.
Šī filma ir tapusi trijās valstīs. Ir jānodrošina un jāsaskaņo visa aktieru un personāla pieejamība. Piemēram, mēs izdomājam, ka filmēsim jūnijā, bet izrādās, ka aktieris, ko esam izvēlējušies, tajā laikā ir aizņemts citur. Tad filmēšana ir jāpārceļ. Vai jāizvēlas cits aktieris. Tā ir tāda milzīga puzle, kur producentam ir jāpatur prātā katrs gabaliņš, lai procesu noorganizētu. Ja nāk klāt kopproducenti, tad galvenajam producentam vēl ir jāsaprot visas naudas plūsmas, kā to visu varēs noorganizēt. Producenta darbs, protams, nebeidzas tikai ar filmas uzfilmēšanu, tad sākas pēcapstrāde, kas ir pilnīgi cits process ar pilnīgi citu komandu un citiem profesionāļiem, tad vēl ir filmas iepakošana, reklamēšana, mārketings un palaišana tautās, kas arī principā balstās uz producentu. Tātad producents aptver ļoti dažādas profesijas un darbību laukus. Kad filma ir gatava, pie mums tā kļūst par Latvijas filmu. Proti, katra valsts, kura ir iesaistījusies filmā, iegūst savas valsts nacionalitāti. Šī filma ir piecu valstu kopprodukcija, bet mēs to piedāvājam skatītājiem latviešu valodā kā mūsu veidotu filmu. Tas viss process ar iepakošanu, mārketingu, reklāmu un auditorijas piesaisti ir tieši tāds pats kā citām filmām.
– Katrā valstī tad paši izplata un reklamē?
– Jā, šai filmai Horvātijā pirmizrāde bija jau pavasarī. Starptautiskā pirmizrāde bija martā Zviedrijā.
– Filma jau var teikt, ka ir “ieskrējusies” pasaulē?
– Jā, tā ir. Tagad bija Slovēnijā un Serbijā un, man liekas, ka mēs esam pēdējie, kur notiek pirmizrādei.
– Kā filmai veidojas šis ceļš? Kādas ir atsauksmes?
– Atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Filma tiek izvēlēta rādīšanai festivālos. Tā nav, teiksim tā, milzīgi populāra. Taču tai ir tāds stabils Eiropas bērnu filmu ceļš, kurā ir gan svarīgāki bērnu filmu festivāli, gan mazāki festivāli. Starp citu oktobrī to arī demonstrēs Rīgas Starptautiskā kino festivāla bērnu programmā. Pēc tam filma tālāk dosies uz prestižo Amsterdamas bērnu un jauniešu auditorijai domāto festivālu “Cinekid Festival”.
– Visas filmas jau laikam nevar būt megapopulāras!
– Šai filmai, manuprāt, lielākā vērtība ir tās tēma. Pēc būtības tas ir detektīvstāsts ar pārsteidzošiem pavērsieniem, bet ar veiksmīgi ietvertu tēmu par iekļaušanu, jo viens no filmas varoņiem ir zēns ar autismu. Šo tēmu filmas veidotāji ir izvēlējušies, nevis dramatizēt, bet ikdienišķot. Šādi bērni mums apkārt ir. Un tā ir vien situācija, kad pieaugušajiem ir vērts paskatīties, cik ļoti vienkārša ir bērnu reakcija, satiekot citādo.
– Lielā mērā jau ikdienas dzīvē tas arī tā ir, ka uz citādo un atšķirīgo norāda tieši pieaugušie!
– Tieši tā. Un saistībā ar filmu mēs esam izstrādājuši mācību materiālus skolotājiem trijām vecumu grupām, lai skolotājiem kopā ar klasi būtu vieglāk pēc tam uzturēt sarunu un pārrunāt filmu.
The post Mācīt iekļaušanu caur kino appeared first on eDruva.lv.
Mācīt iekļaušanu caur kino 2026 IUSTITIA.BG – Investigations 2009-2025 2026-10-23 03:06:00
Jaunākās ziņas, pasaules ziņas un valsts ziņas ar svarīgāko dienas informāciju. Tiesnesis Petar Nizamov un Feathers Petar Nizamov piedāvā analīzi un izmeklēšanu Burgasā un visā Bulgārijā. Aktuālās ziņas par politiku, laikapstākļiem, koronavīrusu, skandāliem, tiesām, prokuratūru un vietējām iestādēm ir pieejamas televīzijā, tiešsaistes platformās un sociālajos tīklos, piemēram, Facebook, Instagram un YouTube. Advokāti, tiesneši un tiesas izskata civillietas, krimināllietas, administratīvās un konstitucionālās lietas, nodrošinot tiesvedības procesu Varnā, Plovdivā, Sofijā un Burgasā. Ziņu vietnes un portāli, piemēram, Novinite, Bivol, Trud un Vesti BG, nodrošina pilnīgu 24 stundu ziņu pārklājumu, tostarp visvairāk apspriestās un ekskluzīvās ziņas Bulgārijā.
