Piektdien, 16. oktobrī, vairāku stundu garumā Talsu Kultūras centrā norisinājās biedrības «Sabiedrība par atklātību – Delna» rīkotais seminārs «Gribi ietekmēt lēmumus? Dari to atklāti!». Pasākuma mērķis bija skaidrot interešu pārstāvības jeb lobēšanas nozīmīgo lomu demokrātiskā sabiedrībā, kā arī pārrunāt Interešu pārstāvības atklātības likuma praktisko piemērošanu. Semināru vadīja «Delnas» pētnieks Artūrs Bikovs, kurš sniedza plašu ieskatu likuma tvērumā un gaidāmajās izmaiņās.
Tēma par lobēšanu Latvijas sabiedriskajā telpā vēsturiski uztverta ar piesardzību, tomēr seminārā tika uzsvērts, ka interešu pārstāvība ir leģitīms un nepieciešams pilsoniskās līdzdalības mehānisms, kas ļauj lēmumu pieņēmējiem saņemt nozaru ekspertīzi, viedokli un iedzīvotāju ierosinājumus. Problēma slēpjas nevis pašā interešu aizstāvībā, bet gan slēptā ietekmē un nevienlīdzīgā piekļuvē lēmumu pieņēmējiem. Kā norādīja A. Bikovs, likums radīts, lai nošķirtu godprātīgu un atklātu interešu aizstāvību no slēptas ietekmes.
Kādas izmaiņas gaidāmas?
Interešu pārstāvības atklātības likums stājās spēkā 2023. gada sākumā. Šobrīd turpinās pārejas periods, kurā atbildība par pienākumu neizpildi vēl nav paredzēta. Līdz 2027. gada 31. augustam Ministru kabinetam jāizdod noteikumi par reģistra un deklarēšanas sistēmas praktisko darbību un paredzēts, ka ar 2028. gada 1. septembri tas sāks darboties.
Saskaņā ar likumu interešu pārstāvis ir ikviena fiziska vai juridiska persona (piemēram, biedrība, uzņēmums, nozares asociācija, iedzīvotājs u.c.), kas sazinās ar publiskās varas pārstāvi (piemēram, pašvaldības domes deputāts, ministrija, Saeima, pašvaldība vai cita publiska institūcija u.c.), lai ietekmētu publiska lēmuma – likumprojekta, saistošo noteikumu, politikas dokumenta – izstrādi vai pieņemšanu. Paskaidrojot likuma jēgu un nepieciešamību radīt skaidrus spēles noteikumus, A. Bikovs uzsvēra: «Šis likums ir tas, kas beidzot nosaka spēles noteikumus un zināmu koridoru, kā rīkoties. Ja uzņēmējs vai biedrība vēlas legāli un godprātīgi pārstāvēt savas intereses, viņiem ir svarīgi rīkoties pareizi, likuma ietvaros. Deklarēšanas sistēma nodrošina atklātību, pasargā godprātīgos un ļauj sabiedrībai izsekot lēmumu tapšanai.»
Stāstot par lobēšanas regulējuma pieredzi Baltijas valstīs, noskaidrojās, ka Igaunijā pieeja ir balstīta galvenokārt uz brīvprātības principiem, savukārt Lietuvā darbojas strikts regulējums ar profesionālo lobētāju reģistru. Latvija atrodas vidusceļā starp abiem šiem modeļiem.
Lai nošķirtu ikdienas saziņu no likuma tvērumā esošas interešu pārstāvības, tiek izmantoti četri jautājumi: kas sazinās; ar ko notiek saziņa; par ko notiek saziņa; kāds ir saziņas nolūks. Piemēram, ja iedzīvotājs vēršas pašvaldībā ar lūgumu salabot ielas apgaismojumu, tā nav interešu pārstāvība likuma izpratnē. Taču, ja iedzīvotājs vai biedrība nāk ar priekšlikumu mainīt saistošos noteikumus vai finansēšanas kārtību apgaismojuma nodrošināšanai, tas ir nolūks ietekmēt publisko lēmumu, kas atbilst interešu pārstāvības pazīmēm. Izņēmumi attiecas, piemēram, uz tiesvedības procesiem, dalību piketos un darba grupās.
Uzticības nodoklis un lēmumu pieņemšanas caurskatāmība
Viena no būtiskākajām semināra tēmām bija uzticēšanās veicināšana valsts un pašvaldību institūcijām. Latvijā uzticēšanās līmenis likumdevēja un izpildvarai ir salīdzinoši zems, kas rada papildu šķēršļus un izmaksas efektīvai pārvaldībai.
Caurskatāmība nodrošina arī preventīvu efektu: apziņa, ka saziņa un iesniegtie priekšlikumi būs publiski redzami un mudina visas puses rīkoties atbildīgāk. Tāpat tas ļauj nodrošināt vienlīdzīgākas līdzdalības iespējas dažādām sabiedrības grupām, tostarp mazākām NVO un reģionu pārstāvjiem.
Seminārā tika gūta pārliecība, ka Interešu pārstāvības atklātības likums ir būtisks solis pretī briedumam politiskajā kultūrā. Lai gan tehniskie risinājumi un noteikumi vēl atrodas izstrādes stadijā, izpratnes veidošana jau šobrīd sekmē atbildīgāku pārvaldību. Atklātība lēmumu pieņemšanā nav apgrūtinājums, bet gan instruments, kas vairo sabiedrības uzticēšanos, nodrošina godīgus spēles noteikumus un stiprina demokrātisko līdzdalību visā Latvijā.
#SIF_MAF2026
The post Talsos diskutē par Interešu pārstāvības atklātības likuma ieviešanu appeared first on ReTalsi.lv.
Talsos diskutē par Interešu pārstāvības atklātības likuma ieviešanu 2026
IUSTITIA.BG – Investigations 2009-2026 2026-10-20 08:34:59
Jaunākās ziņas, pasaules ziņas un valsts ziņas ar svarīgāko dienas informāciju. Tiesnesis Petar Nizamov un Feathers Petar Nizamov piedāvā analīzi un izmeklēšanu Burgasā un visā Bulgārijā. Aktuālās ziņas par politiku, laikapstākļiem, koronavīrusu, skandāliem, tiesām, prokuratūru un vietējām iestādēm ir pieejamas televīzijā, tiešsaistes platformās un sociālajos tīklos, piemēram, Facebook, Instagram un YouTube. Advokāti, tiesneši un tiesas izskata civillietas, krimināllietas, administratīvās un konstitucionālās lietas, nodrošinot tiesvedības procesu Varnā, Plovdivā, Sofijā un Burgasā. Ziņu vietnes un portāli, piemēram, Novinite, Bivol, Trud un Vesti BG, nodrošina pilnīgu 24 stundu ziņu pārklājumu, tostarp visvairāk apspriestās un ekskluzīvās ziņas Bulgārijā.
