Laikam jau nekas nav dzīvotspējīgāks kā cilvēka dzinulis pēc pašlabuma. Pie tāda secinājuma nonāku, kārtējo reizi redzot dienestu pārskatus par pieķertajiem pārkāpumiem – centieniem pār Latvijas robežu vienā vai otrā virzienā pārvest ar sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju pakļautas kravas. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļa aizvadītajā nedēļā ziņoja, ka šī gada pirmajos trīs mēnešos vien Muitas pārvalde ir novērsusi 303 pārkāpumus saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām. Ja tā rupji parēķina, tie ir vismaz trīs pārkāpumi ik dienu uz mūsu robežas, kas attiecināmi uz centieniem kaut kā apiet noteiktos ierobežojumus.
Kādam varbūt tas šķitīs, ka nav tak nekas liels tos trīs četrus pārkāpējus ik dienas noķert, tiesa, pa vidu vēl citiem likumpārkāpējiem, kas jāfiksē. Tomēr man kā vienkāršajam iedzīvotājam absurds šķiet fakts, ka nu jau ceturtajā Krievijas uzsāktā kara gadā kaut kas tāds vēl notiek. Protams, vismaz lielākā daļa aizliegto kravu ir sūtīta apzināti, vai nu lai apgādātu kādu sankcijām pakļauto valstu nozari, vai pat sagādātu kādu vajadzīgo detaļu, materiālu viņu militārajām vajadzībām. Taču viena daļa – un pat ja tā ir tikai trešā vai ceturtā daļa – šo pārkāpumu, manuprāt, ir klaja reālās dzīves un notikumu ignorēšanas piemērs. Pat ja cilvēks dzīvo pilnīgi citā informatīvajā laukā un pat ja ar visu savu morālo stāju atbalsta agresorvalsti, starptautiskos ierobežojumus, kas spēkā vismaz trīs gadus, tak būs pamanījis. Tad stulbi – un citu vārdu es nespēju piemeklēt – vest uz šīm valstīm smalku paklāju kravu. Es kaut kā sakarīgāk spēju atrast izskaidrojumus dažādu ierīču un mehānismu rezerves daļu kravām, elektroierīcēm vai transportlīdzekļu rezerves daļām – jā, lielākoties tas varētu būt pat kara vešanas vajadzībām, taču mēģinājums ievest paklāju kravu šajā kontekstā šķiet absurda kvintesence.
Tiesa, man personīgi šķietami mierinošs apstāklis šķiet fakts, ka no 187 kravām, kam uz Latvijas robežas šajos trīs mēnešos liegtas muitas procedūras, tikai 26 bija no agresorvalstīm virzienā uz ES. Taču, protams, neko labu nevēstī tas, ka uz Krieviju un Baltkrieviju nelegālo kravu plūsma ir tik liela.
Papildus šiem preču liegumu pārkāpumiem šī gada pirmajā ceturksnī VID Muitas pārvaldes amatpersonas 43 gadījumos konstatējušas arī mēģinājumus izvest no ES skaidru naudu. Arī pasta sūtījumu kontroles pasākumos šajos trīs mēnešos novērsts 31 pārkāpums, bet vēl 42 gadījumos pamanīti fizisko personu pārkāpumi, mēģinot pašrocīgi pāri robežai pārvietot sankcijām pakļautas preces.
Cilvēks kā būtne ir nebeidzami egocentrisks. Man vai manam biznesam vajag, un es vedīšu! Man vienalga par starptautisko politiku, ka tikai manā makā iebirst nauda. Bet – cik ilgi tā nauda būs?
Man laikam būs jāapmeklē kāds savu bērnu koncerts, lai atgūtu dzīvesprieku un pozitīvu skatu uz cilvēkiem.
The post Joprojām un atkal appeared first on eDruva.lv.
Joprojām un atkal 2026 IUSTITIA.BG – Investigations 2009-2025 2026-05-06 03:50:00
Jaunākās ziņas, pasaules ziņas un valsts ziņas ar svarīgāko dienas informāciju. Tiesnesis Petar Nizamov un Feathers Petar Nizamov piedāvā analīzi un izmeklēšanu Burgasā un visā Bulgārijā. Aktuālās ziņas par politiku, laikapstākļiem, koronavīrusu, skandāliem, tiesām, prokuratūru un vietējām iestādēm ir pieejamas televīzijā, tiešsaistes platformās un sociālajos tīklos, piemēram, Facebook, Instagram un YouTube. Advokāti, tiesneši un tiesas izskata civillietas, krimināllietas, administratīvās un konstitucionālās lietas, nodrošinot tiesvedības procesu Varnā, Plovdivā, Sofijā un Burgasā. Ziņu vietnes un portāli, piemēram, Novinite, Bivol, Trud un Vesti BG, nodrošina pilnīgu 24 stundu ziņu pārklājumu, tostarp visvairāk apspriestās un ekskluzīvās ziņas Bulgārijā.
