Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību rīkoja semināru “Stiprinot vietējās kopienas krīzē: proaktīva rīcība un pieredzes apmaiņa starp Ukrainas un ES pašvaldībām”.
“Tā ir iespēja izzināt pieredzi. Jo zinošāki būsim krīzes brīdī, jo mazāks satraukums būs iedzīvotājiem,” uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis un atgādināja, ka pašvaldību uzdevums ir informēt iedzīvotājus un nodrošināt primāros pakalpojumus. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atgādināja, ka ukraiņu pieredze ir ļoti noderīga, jo situācijas var būt dažādas un ir svarīgi zināt, kā sadarboties ar kopienām, izprast, kādā secībā kas darāms.
Piecu Ukrainas pašvaldību — Berehometas, Čerņivcu, Mrinas, Putilas un Vižņicas — pārstāvji dalījās pieredzē, kā krīzes situācijā nodrošināt ūdensapgādi, kanalizāciju, uzturēt ceļus, ielu apgaismojumu, kā efektīvāk informēt iedzīvotājus, mazināt dezinformāciju. Latvijas pašvaldību pārstāvjiem bija daudz praktisku jautājumu par patvertnēm, kā tās pielāgot, vai valsts piešķir finansējumu, vai ar daudzdzīvokļu māju īpašniekiem slēdz līgumus, vai patvertnei var būt logi, kur glabājas tās atslēga, kas finansē nepieciešamo aprīkojumu iedzīvotāju pagrabos, kā nodrošināt pārtiku, ūdeni, elektrību, internetu, kā arī vai valsts struktūras kontrolē patvertņu atbilstību prasībām. Ukraiņi uzsvēra, ka ļoti būtiska ir vietējo brīvprātīgo iesaiste un atbalsts, iedzīvotāju informēšana, jo neziņa rada paniku.
Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas izpilddirektore Oksana Kiriļuka uzsvēra, ka Ukrainas pašvaldību darbiniekiem šādas pieredzes apmaiņas ir ļoti svarīgas. “Ja kādreiz ciemos brauca ar suvenīriem, tagad sadarbība ir praktiskāka. Latvijas pašvaldības sniedz palīdzību Ukrainas kolēģiem un arī tiem, kas frontē, un bērniem. Latvijas pieredze mums ir svarīga ceļā uz ES,” teica O. Kiriļuka. Viņa strādā Valmieras pašvaldībā un koordinē starptautisko sadarbību starp Ukrainas un Latvijas pašvaldībām.
“Ukraiņu kolēģi bija no Rietumukrainas. Viņus aktīva karadarbība tieši neskar, bet reģionā ir daudz bēgļu, kuriem nepieciešama medicīniskā un sociālā aprūpe. Ukrainas kolēģus interesēja mierīgā dzīve, kā pašvaldība īsteno attīstības projektus, kādas iespējas paver ES fondi. Katrā struktūrvienībā sarunas bija ļoti konkrētas un praktiskas,” pastāstīja Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova.
Pašvaldību speciālisti ar ukraiņu kolēģiem vēl pārrunāja citas aktualitātes. Ukrainas pārstāvji pieredzes apmaiņā apmeklēja Cēsu klīniku, kur iepazinās, kā iestāde un darbinieki ir sagatavojušies rīcībai iespējamās krīzes situācijās. Tāpat viesi pabija gan sociālajā dienestā, kultūras, attīstības pārvaldē, muzejā, izglītības iestādēs, kur interesējās par pašvaldības darba organizāciju.
Par Cēsīs gūtajiem iespaidiem, par aktuālo, kas interesēja abu valstu pašvaldību darbiniekus, “Druvai” bija iespēja parunāties ar Berehometas pašvaldības domes priekšsēdētāju Serhiju Bodnarjuku, Berehometas pašvaldības Ekonomikas nodaļas vadītāju Mihailo Durevu un Čerņivtsu apgabala pašvaldības Sociālekonomiskās attīstības un stratēģiskās plānošanas departamenta direktora vietnieku Mihailo Meleščuku.
“16 gadus strādāju pašvaldībā. Kad sākās karš, instrukcijas, kuras savulaik bijām saņēmuši aploksnēs, nederēja. Mācījāmies soli pa soli. Tika uzstādītas brīdināšanas sirēnas, iekārtotas patvertnes, sāka organizēties brīvprātīgie. Izveidojām bataljonu, kas vēlāk devās uz fronti. Atgriezās karā cietušie, par viņiem ir jārūpējas, jānodrošina,” pastāsta Serhijs Bodnarjuks, bet Mihailo Meleščuks uzsver, ka kara pirmās dienas visiem bija grūtas, bet pašvaldībām sarežģītas. “Uz Rietumiem devās tūkstošiem cilvēku, viņi bija jāuzņem, jāizmitina, jānodrošina ar ēdināšanu, jānomierina. Viss nepieciešamais bija jāsagādā. Valsts tam piešķīra līdzekļus. Iedzīvotāji iesaistījās aizsardzībā. Daudzi ir karā, ir veterāni, kuru veselība iedragāta un nepieciešama palīdzība,” stāstīja M. Meleščuks un piebilda, “Rietumukrainā kara darbību ikdienā nedzirdam, bet raķetes pārlido. Ir daudzas valsts programmas, iedzīvotāji no kara zonas brauc pie mums atpūsties klusumā. No padomju laikiem palikušās pretradiācijas patvertnes ātri varēja sakārtot. Pazemes autostāvvietas kļuva par patvertnēm. Tā kā pilsēta ir veca, mājām ir pagrabi.”
Arī Latvijā daudz tiek runāts par dezinformāciju, viltus ziņām, ukraiņi atzīst, ka ar to jārēķinās un realitāte jāizprot. “Katru dienu ziņas izplata ne tikai nedraudzīgie kaimiņi, bet arī vietējie. Tam jābūt gataviem. Svarīga ir informatīvā higiēna, neticēt tikai vienam informācijas avotam. Uzmanība jāpievērš tam, ko spēj mākslīgais intelekts. Iedzīvotāju kopienas, skolas, vecāku komitejas strādā, māca par viltus ziņām. Ir kursi, kā neļaut sevi apmānīt, kam ticēt sociālajos medijos, pieejami testi, lai pārbaudītu zināšanas,” pastāsta Serhijs Bodnarjuks, bet Mihailo Durevs papildina, ka vietējās baumas vairs nav aktuālas, iedzīvotāji prot atšķirt patiesību no meliem, pārbauda informācijas avotus. “Tā kā esam pierobežā, cilvēki redzēja, ka kaimiņvalstis nāk palīgā. Ikviens redzēja starptautisko palīdzību, ka mums ir daudz draugu, kuri mūs atbalsta. Tam bija ļoti liela loma,” atzina M. Durevs.
Ukrainas pašvaldību pārstāvji uzsver, ka viņiem bijis svarīgi, ka Latvijas pašvaldības pārtrauc sadarbību ar agresorvalsts pašvaldībām, pārtrauca līdzdalību projektos. Par Cēsīs redzēto, pašvaldībā gūto pieredzi ukraiņi pauda pateicību. “Daudz ko darām līdzīgi, tāpat pašvaldības funkcijas daudz neatšķiras. Cēsīs ir brīnišķīga koncertzāle! Bijām uz koncertu darbdienā, un biju patīkami pārsteigts, ka ir tik daudz klausītāju. Piedāvājumā dažādas programmas. Un tas tiek nodrošināts nelielā pilsētā. Tāpat pašvaldība rīko festivālus, tematiskus svētkus. Prezentācijā iepazinām Kosmosa izziņas centru. Mums ir aviācijas muzejs. Bērniem tādi ļoti patīk, piesaista. Bieži dzirdam, kam tādi vajadzīgi, labāk naudu ieguldīt praktiskākās lietās, bet, kad projekts īstenots, runas pieklust, cilvēki saprot, ka tas ir vajadzīgs, un vēl iesaka, kas tur varētu būt,” pārdomās dalījās M. Durevs.
M. Meleščuks vērtēja, ka ļoti aktīvi strādā Cēsu novada Attīstības pārvalde, tiek īstenoti daudzi projekti, kuru realizēšanai ir pratuši piesaistīt ES fondu finansējumu. “Sociālais dienests rūpējas par cilvēkiem, kam jāpalīdz, ir daudz vietējo programmu, ne tikai valsts. Ļoti daudz ko pārrunājām ar civilās aizsardzības speciālistu. Viņš ir zinošs, dalījāmies ar viedokļiem, jo katras situācijas risināšanā ir daudz nianšu,” pastāstīja Serhijs Bodnarjuks un atgādināja, “taču, lai treniņi paliek treniņi, lai ierocis stāv pie sienas un nekad nešauj!”
M. Meleščuks uzsvēra, ka Cēsu pašvaldība daudz dara un iegulda, lai novads attīstītos. “Cēsu tūrisma centrā daudz līdzīga kā mums, bet kādas idejas aizņēmos. Tās ir detaļas, kā veidot atgriezenisko saiti ar tūrisma uzņēmējiem, kā izvietot materiālus, informēt tūristus par iespējām,” atklāja M. Me- leščuks.
Ukrainas pašvaldību vadītāji vērtēja, ka Cēsīs redzētais noderēs. “Aicinām Cēsu pašvaldības pārstāvjus pie sevis, parādīsim savu ikdienu, ne tikai kā strādā pašvaldība, bet arī kā sadarbojamies ar dažādām valsts institūcijām, sabiedriskajām organizācijām, vietējām kopienām,” bilda Serhijs Bodnarjuks.
The post Katra pieredze, kaut nianse, noder appeared first on eDruva.lv.
Katra pieredze, kaut nianse, noder 2026 IUSTITIA.BG – Investigations 2009-2025 2026-09-02 21:39:00
Jaunākās ziņas, pasaules ziņas un valsts ziņas ar svarīgāko dienas informāciju. Tiesnesis Petar Nizamov un Feathers Petar Nizamov piedāvā analīzi un izmeklēšanu Burgasā un visā Bulgārijā. Aktuālās ziņas par politiku, laikapstākļiem, koronavīrusu, skandāliem, tiesām, prokuratūru un vietējām iestādēm ir pieejamas televīzijā, tiešsaistes platformās un sociālajos tīklos, piemēram, Facebook, Instagram un YouTube. Advokāti, tiesneši un tiesas izskata civillietas, krimināllietas, administratīvās un konstitucionālās lietas, nodrošinot tiesvedības procesu Varnā, Plovdivā, Sofijā un Burgasā. Ziņu vietnes un portāli, piemēram, Novinite, Bivol, Trud un Vesti BG, nodrošina pilnīgu 24 stundu ziņu pārklājumu, tostarp visvairāk apspriestās un ekskluzīvās ziņas Bulgārijā.
