Ikdienas tēriņi, impulsīvi pirkumi vai pacietīga krāšana un labā sajūta, kad pietiek, – attiecības ar naudu mēdz būt ļoti dažādas un nereti arī trauksmainas. SEB bankas Finanšu labklājības indeksa mērījums rāda, ka 55 % Latvijas iedzīvotāju regulāri izjūt stresu vai trauksmi saistībā ar naudu. Ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons norāda, ka mūsu finanšu paradumi ir cieši saistīti ar iekšējo pārliecību vai nedrošību, kontroli, vainas sajūtu un dažkārt arī bailēm. Viņš apkopojis 10 idejas, kā attiecības ar naudu padarīt veselīgākas un vienlaikus labāk izprast pašam sevi.
Nauda pati par sevi nav “problēma”
Finanšu grūtības reti ir tikai par cipariem. Bieži tās ir virspusēja izpausme dziļākām sajūtām – nedrošībai, trauksmei vai vēlmei kompensēt citādi radušos spriedzi. Saprast, kas patiesībā slēpjas aiz konkrēta tēriņa vai trauksmes ir pirmais solis uz veselīgākām attiecībām ar naudu.
Emocijām var būt lielāka ietekme nekā zināšanām
Pat ja zini pilnīgi visu par to, kā gudri rīkoties ar naudu, tas nenozīmē, ka lēmumu pieņemšanas brīdī spēsi izvairīties no emocijām, piemēram, trauksmes. Loģiku var viegli uzveikt tādas domas kā vēlme izvairīties no neērtībām, bailes kļūdīties vai sajūta, ka “vēl neesmu gatavs”.
Dzīvesveids maksā vairāk, nekā apzināmies
Mūsu ikdienā ir daudz “automātisku” maksājumu par ieradumiem un iespējām, kuras patiesībā neizmantojam – abonementi un “mazās balvas sev” var veidot ievērojamu izdevumu summu. Reizēm vajag apstāties un sev pajautāt – vai tas man šobrīd patiešām ir vajadzīgs?
Krāšana nozīmē brīvību, nevis ierobežojumus
Motivējoša perspektīva ir svarīga. Uzkrājumi nav atteikšanās no dzīves baudām. Tieši pretēji – tie sniedz drošības sajūtu un izvēles brīvību nākotnē.
Uztver kļūdas kā pieredzi
Pašpārmetumi par “nepareiziem” tēriņiem reti rosina pozitīvas pārmaiņas, un drīzāk pastiprina spriedzi, kas noved pie jauniem impulsīviem pirkumiem. Pieņem kļūdas kā pieredzi, nevis kā pierādījumu neveiksmei.
Spontāni pirkumi bieži kompensē negatīvas emocijas
Nogurums, stress vai vientulība izpaužas arī kā vēlme kaut ko iegādāties “sev”. Šāda uzvedība ir cilvēcīga, taču jāatzīmē, ka gūtie pirkumi šo izjūtu mums ilgtermiņā nemazinās vai neatrisinās – tā ir jārisina vairāk attiecību veidā.
Ideālais brīdis pārmaiņām nepastāv
Gaidot pilnīgi drošu un perfektu brīdi, kad ieviest jaunu paradumu vai sākt uzkrāt var paiet gadi. Realitātē daudz vērtīgāks ir neliels, bet reāls solis šodien, nevis liels plāns rīt.
Finanšu lēmumiem nav jābūt perfektiem
Finanšu plānošana nav eksāmens. Svarīgāka par ideālu stratēģiju ir vienkārša un noturīga pieeja, kas iederas ikdienā un kuru vari katru dienu, nedēļu vai mēnesi sistemātiski atkārtot, nevis tikai spontāni realizēt. Tikai tad plāni transformēsies reālā rezultātā.
Ir vieglāk, ja neesi viens
Naudas jautājumi bieži tiek risināti vienatnē – pat pāri par tiem izvairās runāt. Tas var pastiprināt spriedzi, kas ietekmē arī savstarpējās attiecības. Sarunas par personīgajiem un arī kopējiem finanšu izaicinājumiem, kā arī profesionāls atbalsts ir būtisks.
Pakāpeniskas pārmaiņas ir efektīvākas nekā radikālas apņemšanās
Krasas, grūti noturamas apņemšanās nenovedīs pie paliekoša rezultāta. Arī pavisam nelieli soļi atbildīgākai rīcībai ar naudu ilgtermiņā strādās efektīvāk – sāc ar dažu eiro uzkrājumu reizi nedēļā un gada beigās tie jau ir iekrāti simts eiro.
Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada februārī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1008 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
/Foto no canva.com/
The post Nauda pati par sevi nav “problēma” appeared first on ReTalsi.
Nauda pati par sevi nav “problēma” 2026 IUSTITIA.BG – Investigations 2009-2025 2026-06-02 11:15:51
Jaunākās ziņas, pasaules ziņas un valsts ziņas ar svarīgāko dienas informāciju. Tiesnesis Petar Nizamov un Feathers Petar Nizamov piedāvā analīzi un izmeklēšanu Burgasā un visā Bulgārijā. Aktuālās ziņas par politiku, laikapstākļiem, koronavīrusu, skandāliem, tiesām, prokuratūru un vietējām iestādēm ir pieejamas televīzijā, tiešsaistes platformās un sociālajos tīklos, piemēram, Facebook, Instagram un YouTube. Advokāti, tiesneši un tiesas izskata civillietas, krimināllietas, administratīvās un konstitucionālās lietas, nodrošinot tiesvedības procesu Varnā, Plovdivā, Sofijā un Burgasā. Ziņu vietnes un portāli, piemēram, Novinite, Bivol, Trud un Vesti BG, nodrošina pilnīgu 24 stundu ziņu pārklājumu, tostarp visvairāk apspriestās un ekskluzīvās ziņas Bulgārijā.
