• News
  • Investigations
  • Online Store IUSTITIA
  • Real Estate agency
  • Petar Nizamov
  • Fitness & Wellness coach
  • Food Delivery
  • Charcoal retail
  • Firewood Wholesale
  • Charcoal Wholesale
  • Web Development agency
ar العربية dk Dansk de Deutsch gr Ελληνικά en English bg български cz Čeština es Español fr Français il עברית hr Hrvatski hu Magyar it Italiano lt Lietuviškai lv Latviešu valoda mk македонски јазик no Norsk Bokmål nl Nederlands pl Polski pt Português ro Română ru Русский sk Slovenčina si Slovenščina sr Српски језик se Svenska tr Türkçe ua Українська japan 日本語 thai ไทย iran فارسی china 中文 (中国) belarus Беларуская мова osterreich Deutsch Austria schweiz Deutsch Switzerland shqiperia shqiperia usa English USA bih Bosanski
pirmdien, 16 novembris, 2026
Izmeklējošās žurnālistikas un padziļinātu publikāciju par sabiedrībai aktuālām tēmām tīmekļa vietnes logotips
  • Par mums — pētnieciskās žurnālistikas aģentūra IUSTITIA — Burgasa, Bulgārija
No Result
View All Result
  • Par mums — pētnieciskās žurnālistikas aģentūra IUSTITIA — Burgasa, Bulgārija
No Result
View All Result
Izmeklējošās žurnālistikas medija logotips, kurā publicē rakstus, analīzes un dokumentētus materiālus, kas ir sabiedrības interesēs
No Result
View All Result

Nedzīvot otra cilvēka vietā 2026

Юстиция Иванова by Юстиция Иванова
1 aprīlis, 2026
in Fitness un labsajūta, Без категория
0
Izmeklējošās žurnālistikas vietne ar padziļinātām izmeklēšanām, sabiedrības interesēm nozīmīgiem stāstiem, ziņām un atlasītiem žurnālistikas reportāžām

Izmeklējošu rakstu un žurnālistikas publikāciju izlase. Attēls izceļ vietnes koncentrēšanos uz izmeklējošo žurnālistiku un sabiedrības interesēm nozīmīgām tēmām.

Споделете в социалните мрежи / Споделете в социалните мрежи / Share in social media
Facebook X LinkedIn Reddit Telegram WhatsApp Email Print

Inita Linde ir Cēsu novada Sociālā dienesta Pilngadīgo personu atbalsta nodaļas sociālā darbiniece. Viņa šogad profesionālajos svētkos saņēma pateicību par spēju ātri saprast, kāds atbalsts cilvēkam nepieciešams, un profesionāli palīdzēt, uzņemoties iniciatīvu un sekmīgi pielāgojoties pārmaiņām.

Ikdienā I. Lindes darbs aizrit Amatas apvienībā ar senioriem, kuriem nepieciešama aprūpes mājās pakalpojums vai jāsakārto dokumenti, lai dotos uz sociālās aprūpes namu. Viņa arī strādā ar cilvēkiem, kuriem nav darba vai kuriem ir alkohola atkarība.

-Vai nojautāt, ka saņemsiet pateicību?

-Bija ļoti liels pārsteigums, jo esmu jauns sociālais darbinieks, jūnijā būs tikai divi gadi, kopš strādāju sociālajā dienestā. Man šķiet, ka es pat vēl neesmu to pelnījusi. Bet, protams, reizē ir lepnums un prieks, ka novērtē, un gribas darīt vēl vairāk. Tas arī ir apliecinājums, ka daru pareizi un man padodas.

Nodaļas atbalstu vienmēr esmu saņēmusi gan no vadītājas, gan kolēģēm, jau pirmajās dienās vienmēr esmu jutusi, ka jebkurai varu pajautāt neskaidro, neviena neatteiks. Man jau liekas, ka esam vislabākā nodaļa, bet zinu, ka tā kolēģes saka katrā nodaļā, un tā tam arī jābūt.

-Kā izlēmāt kļūt par sociālo darbinieku?

-Vecmāmiņa bija medmāsa pansionātā. Mēs bijām astoņi bērni ģimenē, tādēļ vecmāmiņa mani kādreiz mēdza ņemt līdzi un darbu. Pansionātā bija cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Bet bērns jau nesaprot, kāpēc viņi ir tādi, bet tieši tas ir interesanti, ka lielais cilvēks ar tevi runā kā bērns. Man ļoti patika. Un arī seniori gaidīja, kad atkal atbraukšu vecmammai līdzi.

Un tā man vienmēr bijusi laba saite ar senioriem, nav problēmu runāties, jebkuru varu uzklausīt tieši tādu, kāds viņš ir. Saka jau, ka mēs vecumu vēl neesam piedzīvojuši, nezinām, kā tas ir, bet man ir ļoti viegli strādāt ar senioriem.

Bērnībā vēlējos kļūt par medmāsu, bet ģimenes apstākļi neļāva no Matīšiem, kur dzīvojām, izbraukāt uz mācībām. Laikā, kad Priekuļu Dienas centrā vajadzēja aprūpētāju, pieteicos. Pēc pāris mēnešiem jau man ieteica stāties augstskolā un kļūt par sociālo rehabilitētāju. Taču to var apgūt tikai Jūrmalā vai Rēzeknē. Tad parādījās iespēja Cēsīs studēt sociālo darbu. Tā no aprūpētājas kļuvu par sociālo darbinieci.

-Vai nebija grūti mācīties?

-Tieši pretēji. Pirmkārt, tas mani interesēja, otrkārt, nav vairs mazu bērnu, nav aktuālas jauniešu izklaides, varēju mācīties, kad gribēju, brīvi plānot savu laiku. Vīram jau iesmēju, ka nevaru pagatavot vakariņas, jo jāmācās.

It kā, no vienas puses, šķiet, 55 gadi varētu būt jau par vēlu, lai mācītos, bet es tagad visus motivēju, ka to droši var darīt. Jā, iesākumā bija grūtāk, pirmos darbus sūtīju bērniem, lai paskatās, vai nav jāiet prom no mācībām. Bet meita pat uzslavēja, ka ir tiešām labi. Kad pabeidzu studijas, viņa atzina – bija domājusi, ka vairāk meklēšu palīdzību. Reizēm, kad kādu informāciju nevarēju atrast, prasīju dēlam, viņš to mācēja ļoti ātri sameklēt, palīdzēja darbu noformatēt.

Un tā 12. februārī saņēmu bakalaura diplomu. Mācības bija ļoti interesantas, ļoti patika. Turklāt studiju laika darbus rakstīju par tām mērķgrupām, kas mani interesē, bakalaura darbam visi materiāli faktiski jau bija, pēdējā gadā tikai vajadzēja visu salikt kopā. Noteikti ir vērts mācīties, pati jūtu, ka esmu gan komunikablāka, gan vieglāk rakstīt arī lēmumus, kas ir sociālā darbinieka ikdienas sastāvdaļa. Bija lekcijas, ko labprāt noklausītos vēlreiz un vēlreiz. Visi pasniedzēji bija lieliski.

-Viens no darbiem, ko darāt, ir tā sauktā kartēšana, proti, apmeklējat vientuļos seniorus, lai saprastu, kā viņi dzīvo, vai nav nepieciešama kāda palīdzība. Kādi ir pirmie iespaidi?

-Ir ļoti vērtīgi iepazīt seniorus, arī viņiem tā ir iespēja iepazīties ar sociālā dienesta darbiniekiem – kas mēs esam, kā varam palīdzēt. Man šķiet, bijušas tikai divas mājas, kur cilvēki neatsaucās sarunai.

Biju rēķinājusies, ka attieksme būs noraidošāka, bet visur ir atsaucīgi, tikai pirmā reakcija ir satraukums, ka ieradies sociālais dienests, cilvēks nesaprot, kas noticis. Bet mēs izskaidrojam, ka tikai aprunājamies, gribam būt atbalsts. Tad jau ne tikai atbild uz jautājumiem, bet vēlas arī pacienāt, parunāties.

Ir arī situācijas, kurās uzreiz redzam, ka ir visi nosacījumi, lai seniors saņemtu sociālā dienesta palīdzību vai pakalpojumu. Bija cilvēki, kas nezināja, ka noteiktos gadījumos var izmantot transporta pakalpojumu. Ir, protams, jauki, ka kaimiņi var palīdzēt un aizvest, bet ne vienmēr viņi to var izdarīt. Ja redzam, ka kādam varētu pienākties trūcīgā statuss, aicinām pieteikties. Seniori ir ļoti pieticīgi, viņi vērtē, ka visa pietiek un neko vairāk nevajag. Tomēr iespējams, ka varam kā palīdzēt. Pastāstām arī par aprūpes mājās pakalpojumu, lai cilvēks ir gan aprūpēts, gan nav tik vientulīgi. Seniors zina, ka pie viņa regulāri atbrauks, zina, ka par viņu piedomā. Tas ir svarīgi.

-Vientulība seniora gados ir diezgan raksturīga

-Jā. Dažkārt, kad viņiem šķiet, ka nekādu palīdzību nevajag, es iedrošinu. Kad aprunājamies, tad jau cilvēks padalās, ka vajadzētu maizīti atvest. Dažs gan ir iemācījies maizīti atvest vairākām nedēļām. Piemēram, ir seniore, kura sapērk pārtiku trim mēnešiem.

-Kas ir biežākie iemesli, kāpēc senioram vajag sociālā darbinieka palīdzību?

-Bieži veselība vairs nav tik laba, lai par sevi parūpētos. Ne vienmēr vecajam cilvēkam ir vajadzīga vieta pansionātā. Ja vajag tikai nedaudz piepalīdzēt veselības uzturēšanā, sevis aprūpē, tad nodrošinām aprūpi mājās. Vientuļajiem ir svarīgi parunāties. Dažkārt seniors zvana un saka – es jau tikai parunāties. Bet, ja būs laiciņš, es iebraukšu pie viņa, mēs parunāsimies un pie reizes pārliecināšos, ka viss ir kārtībā.

Nupat biju pie seniores, jo saņēmām ziņu, ka tante mājās ir viena pati un viņai nav, ko ēst. Aizbraucu, iekritu nostalģiskās atmiņās, jo viņa bija tieši tāda, kā manas vecmammas māsa – 80 gadi, bet ar visu pati tiek galā, tikai tajā mirklī ir bijusi krīzīte, jo ceļi slikti, neviens nekur nebrauc un nekur nevar aizvest. Bet seniore patīkama, smaidīga, priecīga, ka esam iebraukuši.

Visvairāk uz pansionātu negrib pārcelties, kaut ir veselības problēmas, seniori, kam ir sunītis vai kaķītis. Tas ir viņa tuvākais, draugs. Tikai tad, ja dzīvnieks aiziet mūžības ceļos, sāk domāt par sevi.

-Tas noteikti ir saistīts ar nepieciešamību justies vajadzīgiem.

-Jā, noteikti. Suns ir tas, kura dēļ cilvēks pieceļas, kura dēļ iziet ārā, kaut vai piecus soļus pastaigā. Ir seniores, kurām ir daudz kaķu. Apkārtējie par to baras, bet kaķi viņu tur pie dzīvības. Un, ja kāds kaķītis pieklīst, cilvēks to patur, tā beigās ir desmit divpadsmit kaķi, ar kuriem pat grūti tikt galā, bet skaidrs, ka prom nevienu nedzen.

-Vai tomēr ar dažiem grūti atrast kopīgu valodu?

-Ir arī dusmīgie un neapmierinātie, bet mēs jau arī nezinām, kādi būsim vecumdienās. Mēs nevaram zināt, kāpēc cilvēks ir nīgrs. Bet vienmēr cenšos izrunāt – ja negrib uz pansionātu, tad varam nodrošināt aprūpi mājās. Ja negrib, lai nāk svešs cilvēks, meklējam senioram pazīstamu, kas atnes pārtiku. Un parasti mēs līdz kādam risinājumam nonākam.

-Vai dažkārt ir jāiedrošina seniors, ka labāk tomēr būs pansionātā?

-Jā. Bija kundzīte, kura nevēlējās doties uz pansionātu, bet sapratām, ka viņai tik strauji pasliktinās veselība, ka nevar palikt mājās viena. Tad iznākums būtu sliktāks, var gadīties sajaukt medikamentus, aizmirst iedzert zāles vai iedzert tās atkārtoti.

Bet arī tie, kuri bijuši pret pansionātu, ar laiku iejūtas un ir priecīgi. Nesen viena seniore, kura uzturas Piebalgas pansionātā, zvanīja un teica, ka beidzot ir pieradusi. Sākumā bija grūti iejusties, jo pieradusi dzīvot viena un savu ritmu noteikt pati. Viņa gan tomēr domā, ka varētu ar laiku atgriezties mājās.

-Vai cilvēkam, kas nonācis pansionātā, ir iespēja atkal atgriezties mājās?

-Ja uzlabojas veselība un cilvēks spēj pats ar aprūpes mājās palīdzību tikt galā ar sadzīvi, tad jā. Gadās, seniors jūtas tik slikti, ka mājās tikai guļ un neko nedara, bet sociālās aprūpes iestādē viņam ir jāizkustas, jāvingro, viņu motivē iesaistīties aktivitātēs, un viņam patiešām kļūst labāk.

Bet ir arī ļoti apņēmīgi cilvēki, vēl mājās dzīvojot. Pirmā sieviete, ko es aprūpēju, atgriezās no slimnīcas, ārsts teica, ka viņa nekad vairs nestaigās. Bet sieviete bija apņēmīga un atsāka staigāt. Jā, viņa nevar nokāpt pa kāpnēm, tāpēc nevar iziet ārā, bet var iziet uz balkona.

-Jūsu redzslokā ir arī cilvēki ar alkohola atkarību, vai tā ir liela problēma vai atsevišķi gadījumi?

-Bezdarbs laukos ir ļoti liela problēma, jo trūkst transporta. Nevar piedāvāt strādāt ne Cēsīs, ne citur, jo reāli nevar izbraukāt. Bet laukos bieži ir gadījuma darbi vai iespējams izmantot pagaidu algotos darbus, kas arī ir labs atspēriens. Un strādājot var uzzināt, kur vēl kādam ir vajadzīgas palīdzīgas rokas, kur piestrādājot var nopelnīt malku vai silto maltīti reizi dienā. Laukos jau nav zupas virtuves, kur reizi dienā paēst siltu ēdienu. Ir prieks par katru cilvēku, kuram izdodas atrast darbu – kaut vai kādā saim­niecībā, pie zemniekiem.

Alkohola atkarība, man šķiet, ir ne tikai Latvijas, bet pasaules problēma. Ar šiem cilvēkiem tiekamies un runājam, motivējam, piedāvājam iziet atbalsta programmas, atrodam to niansi, lai cilvēks gribētu mainīt situāciju. Tomēr visbiežāk palīdzēt var tikai tad, kad cilvēks ir nonācis viszemākajā punktā un saprot, ka kaut kas ir jāmaina. Protams, vienmēr prieks redzēt kādas pārmaiņas. Tā pie vienas sievietes sāk biežāk braukt meita, tātad arī meita redz pārmaiņas.

-Vai sociālais darbs šķiet grūts?

-Es vēl esmu jaunais sociālais darbinieks, man vēl jūra līdz ceļiem. Man vēl neliekas, ka kaut kas ir grūti. Protams, ir dienas, kad ir bijuši sarežģītāki klienti. Es teiktu, ka sociālo darbu nevar strādāt, ja tas nepatīk, ja nepatīk cilvēki, ja nav vēlmes palīdzēt. Tad arī nebūs slikto atsauksmju par mums.

Ja iesi no sirds, ar prieku darīsi, tad nebūs grūti, un tā pamazām izskaudīsim, ka sociālais dienests ir kaut kas slikts. Sociālais dienests nav slikts, mēs patiešām gribam palīdzēt, nevis nosodīt. Katram cilvēkam patīk dzīvot tā, kā viņam patīk. Mēs varam iedot kādu padomu, palīdzēt apgūt kādas prasmes, bet noteikti nedzīvojam viņa vietā. Man patika doma, ko reiz lasīju – ārzemēs bezpajumtniekam prasīja, kāpēc viņš nelūdz palīdzību, neatrod dzīvesvietu. Un viņš atbildēja, ka ir visbrīvākais no visiem, viņš var dzīvot savu dzīvi, kā vēlas. Cilvēki nereti rada standartus, kā ir pareizi dzīvot. Bet nav tāda pareizi, katram ir pašam sava dzīve, un man šķiet – tā arī jādzīvo.

Man ļoti patīk mans darbs, es ļoti priecājos, ka pieņēmu piedāvājumu strādāt ar pilngadīgajiem, turklāt tieši laukos, jo pati esmu dzimusi un augusi laukos.

-Ko jums patīk darīt ārpus darba

-Man ir suņuks, ar kuru dodos garās pastaigās, tas palīdz attīrīt prātu. Ļoti patīk meži, pļavas, plašums, brīvība, tas ļoti uzlādē. Tāpat prātu palīdz attīrīt mazbērni. Kad viņi brīvdienās atbrauc, es par darbu vispār nedomāju, esmu laimīga būt ar viņiem. Man patīk lasīt, pārsvarā kriminālromānus, arī skatīties kriminālfilmas. Un vēl man patīk šūt.

The post Nedzīvot otra cilvēka vietā appeared first on eDruva.lv.

Nedzīvot otra cilvēka vietā 2026 IUSTITIA.BG – Investigations 2009-2025 2026-04-01 03:10:00

Jaunākās ziņas, pasaules ziņas un valsts ziņas ar svarīgāko dienas informāciju. Tiesnesis Petar Nizamov un Feathers Petar Nizamov piedāvā analīzi un izmeklēšanu Burgasā un visā Bulgārijā. Aktuālās ziņas par politiku, laikapstākļiem, koronavīrusu, skandāliem, tiesām, prokuratūru un vietējām iestādēm ir pieejamas televīzijā, tiešsaistes platformās un sociālajos tīklos, piemēram, Facebook, Instagram un YouTube. Advokāti, tiesneši un tiesas izskata civillietas, krimināllietas, administratīvās un konstitucionālās lietas, nodrošinot tiesvedības procesu Varnā, Plovdivā, Sofijā un Burgasā. Ziņu vietnes un portāli, piemēram, Novinite, Bivol, Trud un Vesti BG, nodrošina pilnīgu 24 stundu ziņu pārklājumu, tostarp visvairāk apspriestās un ekskluzīvās ziņas Bulgārijā.

Споделете в социалните мрежи / Споделете в социалните мрежи / Share in social media
Facebook X LinkedIn Reddit Telegram WhatsApp Email Print
Previous Post

Gājēju un velobraucēju paradumi svarīgi izmaiņām pilsētvidē 2026

Next Post

CPSS nosargā līderību rangā 2026

Next Post
Izmeklējošās žurnālistikas vietne ar padziļinātām izmeklēšanām, sabiedrības interesēm nozīmīgiem stāstiem, ziņām un atlasītiem žurnālistikas reportāžām

CPSS nosargā līderību rangā 2026

Atbildēt Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

  • Rating

Search / Търси в сайта

No Result
View All Result
гугъл новини, гоогле новини, гугъл нюз, гъгъл нюз, google news, news google, google.bg, news.google.bg, Юстиция, новини, последното, най-важното, видео, телевизия, радио, Новини, петър низамов

Jaunākās ziņas

  • Miera baloži ar asiņainajiem spārniem 2026
  • Ar lasīšanu daudziem arvien sarežģītāk 2026
  • Galda teniss — gan sacensības, gan atslodze no ikdienas 2026
  • Purvi jāatjauno. Top stratēģijas, kā to izdarīt 2026
  • Ietaupījums sākas ar gudru lēmumu: Talsos uzņēmēji pārrunā energoefektivitātes iespējas 2026
  • Ideja par Spāres izgaismošanu hakatonā iegūst pirmo vietu 2026
  • Līgatnes pagasta korim 40 dziesmoti gadi 2026
  • Pamanīts tumsā. Tā var būt dzīvības vērtība 2026
  • Talsu «Pīķa dāma» jau atkal satikās ar Tukuma «Kreiceni» 2026
  • Mācīt iekļaušanu caur kino 2026
  • Sabiedrības atbalsts tiek Konrāda kvartālam 2026
  • Bez vainas vainīgais 2026
  • Arī skolēni iesaistās remontdarbos 2026
  • Vinetas Pētersones trešā bronza 2026
  • Fotogrāfijās ukraiņu karavīru ikdiena 2026
  • Viesmīlība, ko neaizpūš pat vētra 2026
  • Āraišu ezerpils veselība ir kritiska 2026
  • Talsos diskutē par Interešu pārstāvības atklātības likuma ieviešanu 2026
  • Valmieras teātris Ventspilī viesosies ar godalgotu melno komēdiju 2026
  • Valmieras teātris Ventspilī viesosies ar godalgotu melno komēdiju 2026
  • Cīņa ar agresīviem un skaļiem braucējiem ir katrā gadalaikā 2026
  • Cieņpilna novecošana – joprojām privilēģija 2026
  • Remontē laikapstākļu radītos bojājumus 2026
  • Atpazīstamības zīmi “VIEDAIS CIEMS 2026” iegūst arī Dursupe, Košrags un Mērsrags 2026
  • Ventspilī uzstāsies virtuozs duets – vijolnieks Iskandars Vidžaja un pianists Vestards Šimkus 2026
  • Vai tiks dota iespēja iznīcināt mūsdienu pasauli 2026
  • Joga – kas vairāk par vingrošanu un meditāciju 2026
  • Pie ārsta dodas ar elektroauto 2026
  • “Suņu” cilvēka secinājumi 2026
  • Mērsraga «Buras UK» reņģes iekaro gardēžu sirdis 2026
  • Balkānu kalnu valdzinājums 2026
  • Ceļš līdz savam mājoklim nav viegls 2026
  • Dienaskārtībā Ukraina 2026
  • Savējie ir līdzās 2026
  • Trifeļu namiņš Piebalgas ainavā 2026
  • Atjauno Cēsu ielas 2026
  • Mūsu identitāte – skanīga latviešu valoda 2026
  • Kam der autobuss, ja ne­brauc, kad vajag 2026
  • Meklē risinājumus pēc ilggadējās ģimenes ārstes prakses slēgšanas Talsos, Laidzē un Valdgalē 2026
  • Talsos notiks uzņēmēju pasākums “Ietaupījums sākas ar gudru lēmumu!” 2026
  • Laiks nepazūd, tas turpina dzīvot līnijās 2026
  • Lielstraupes siluets mainās 2026
  • Satikt latvieša kultūras kodu 2026
  • Lapu kaudzēm nav vieta pie dzīvojamām mājām 2026
  • Arborists Uģis Ventiņš: vētras nesušas savas mācības 2026
  • Talsos viesosies Dž. Dž. Džilindžera kaislību komēdija «TANGO DEJO 2» 2026
  • Noorganizē čili festivālu un vēlas ar čili iekarot pasauli 2026
  • Aptauja atklāj, ko Latvijas iedzīvotāji domā par biznesa uzsākšanu laukos 2026
  • Vērts iepazīt Cēsu viduslaiku pili 2026
  • Siltuma taupīšana ir arī vides saudzēšana 2026
  • Pārmaiņas prasām. Bet vai pieņemam? 2026
  • Talsu novadam veltīts 2027. gada kalendārs! 2026
  • Dzintars Čīča atgriežas Latvijā 2026
  • Kā izvēlēties flīzes mājoklim: materiāli, izmēri un praktiski padomi 2026
  • “Meridiāns” nosargā lielo klubu kausu 2026
  • Reņģes vēderā, ķešā un pat uz picas! Rojā aizvadīta pirmā Zivju diena 2026
  • Raunas pamatskolā atklāta atjaunotā Dabas māja 2026
  • Prioritātēs infrastruktūra, drošība un izglītība. Opozīcija iesniegs grozījumus 2026
  • Ceļojumi rudens brīvlaikā: kas vecākiem jāzina par bērnu veselību ārzemēs? 2026
  • Biatlonists Rihards Lozbers iegūst otro vietu Pjotra Nurovska balvas pasniegšanā 2026
  • Bariatrijas operācija nav padošanās, tā ir cīņa par uzvaru 2026
  • Kuldīgā sāksies bezmaksas mācības aizbildņiem 2026
  • Valmierā ražos kaujas mašīnu “Mednieks” 2026
  • Pēc vēlēšanām 2026
  • Viens reibumā cep desas, cits nakts vidū pārbauda jaunās audio aparatūras jaudu 2026
  • Talsu novadā aizvadītajā nedēļas nogalē dzēsti divi nelieli ugunsgrēki 2026
  • Latvijas Zemes fonds aktivizē lauksaimniecības zemes pārdošanu 2026
  • Dieva «vitamīni» un mūzika baptistu draudzē Dundagā 2026
  • Arnis Škapars: ekonomikas problēma nav kapitāla trūkumā, bet neizlēmībā 2026
  • Senioru dienu svin visā novadā 2026
  • No kopīgas paslidošanas līdz cīņai par kausiem 2026
  • Alkohola patēriņš sarūk vai tomēr ne 2026
  • Nesapratne par degvielas cenām 2026
  • Tūrismā beidzas vasaras sezona, sākas rudens 2026
  • Vai atceries, par ko balsoji? 2026
  • Kāpēc negāja vēlēt 2026
  • Dzīve kā joks, māksla kā svētnīca: Fricim Makstniekam – 90 2026
  • Uz dzeltenajām krustotajām līnijām apstāties un stāvēt nedrīkst 2026
  • Vēlēšanu rezultāti. Ir ieguvumi un bažas 2026
  • Ar stūri rokās – unikāls militārais mantojums Ziemeļkurzemē 2026
  • Nedēļas izskaņa nāk ar stipru vēju 2026
  • Akmens glabā vietas vēsturi 2026
  • Arī Talsu novada piekrastē konstatēts naftas piesārņojums 2026
  • Talsu novadā atšķirīgs skatījums uz vēja parku būvniecību 2026
  • Seši Talsu mākslinieki piedalīsies pop-up mākslas izstādē “Artists Runway” 2026
  • Kas notiek tepat zem kājām 2026
  • Ar bišu spēku uz ādas — “Apimi” no Vecpiebalgas muižas 2026
  • Cēsu Sporta skola uzvar komandu vērtējumā 2026
  • Prast ar godu nevinnēt un cieņpilni zaudēt 2026
  • Biedrība «Kaļķupe» apvieno ciema kopienu 2026
  • Ekonomistu apvienības prezidents: cilvēki noticēja, ka beidzot kāds sāks darīt 2026
  • Par kuriem kandidātiem balsojuši novadnieki? 2026
  • Politikas zinātņu doktore: pie augstākas aktivitātes, iespējams, būtu būtu cits rezultāts 2026
  • Bērni ar prieku mācās paust savu viedokli balsošanā 2026
  • Vajadzību redzējumos tik atšķirīgie vēlētāji 2026
  • Vajadzību redzējumos tik atšķirīgie vēlētāji 2026
  • Vajadzību redzējumos tik atšķirīgie vēlētāji 2026
  • Vajadzību redzējumos tik atšķirīgie vēlētāji 2026
  • Notārs Indulis Šermukšnis: «Mantojuma plānošana nav gatavošanās dzīves galam» 2026
  • „Ja nevedīs mājās, vārdu neteikšu!” – gājējs Laidzes pagastā uzstāda ultimātu policijai 2026

[contact-form-7 id=”45ced39″ title=”Contact form 1″]

No Result
View All Result

Kategorijas

Biedrība „Bulgārijas Juridiskā komiteja – pilsoņu aizsardzība ar juridiskiem līdzekļiem“ (БЮК)
Vienotais identifikācijas numurs (ЕИК): 205028308
Burgasa, Gladstona iela 18, 056/84 45 14

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEM)
Sofija, Shipchenski Prohod bulvāris 69

Tālr.: 02/ 9708810 Tālr.: 02/ 9708812

E-pasts: [email protected]

No Result
View All Result

Kategorijas

Biedrība „Bulgārijas Juridiskā komiteja – pilsoņu aizsardzība ar juridiskiem līdzekļiem“ (БЮК)
Vienotais identifikācijas numurs (ЕИК): 205028308
Burgasa, Gladstona iela 18, 056/84 45 14

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEM)
Sofija, Shipchenski Prohod bulvāris 69

Tālr.: 02/ 9708810 Tālr.: 02/ 9708812

E-pasts: [email protected]

No Result
View All Result

Kategorijas

Biedrība „Bulgārijas Juridiskā komiteja – pilsoņu aizsardzība ar juridiskiem līdzekļiem“ (БЮК)
Vienotais identifikācijas numurs (ЕИК): 205028308
Burgasa, Gladstona iela 18, 056/84 45 14

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEM)
Sofija, Shipchenski Prohod bulvāris 69

Tālr.: 02/ 9708810 Tālr.: 02/ 9708812

E-pasts: [email protected]

  • За Нас – агенция за разследваща журналистика ЮСТИЦИЯ – Бургас, България
  • Рекламирайте с ЮСТИЦИЯ
  • Прозрачно управление
  • Докладване на проблем
  • Условия за ползване
  • Защита на данните
  • Правила на форума
  • Политика за бисквитките
  • Екип
  • Помощ
  • Карта на сайта
  • Статистика
  • Реклама
  • Контакти
  • Етичен кодекс на българските медии
  • RSS емисия
  • Често задавани въпроси (FAQ)
  • Задайте въпрос във форума
  • Вестник “ЮСТИЦИЯ”
  • العربية
  • Dansk
  • Deutsch
  • Ελληνικά
  • English
  • български
  • Čeština
  • Español
  • Français
  • עברית
  • Hrvatski
  • Magyar
  • Italiano
  • Lietuviškai
  • Latviešu valoda
  • македонски јазик
  • Norsk Bokmål
  • Nederlands
  • Polski
  • Português
  • Română
  • Русский
  • Slovenčina
  • Slovenščina
  • Српски језик
  • Svenska
  • Türkçe
  • Українська
  • 日本語
  • ไทย
  • فارسی
  • 中文 (中国)
  • Беларуская мова
  • Deutsch Austria
  • Deutsch Switzerland
  • shqiperia
  • English USA
  • Bosanski

© 2026 JNews – Premium WordPress ziņu un žurnālu tēma no Jegtheme.

No Result
View All Result
  • Par mums — pētnieciskās žurnālistikas aģentūra IUSTITIA — Burgasa, Bulgārija

© 2026 JNews – Premium WordPress ziņu un žurnālu tēma no Jegtheme.

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot izmantot šo tīmekļa vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Apskatiet mūsu Privātuma un sīkdatņu politiku.