Precīzi manās sajūtās trāpījis pētnieces un politisko procesu komentētājas Ivetas Kažokas “satori.lv” teiktais: “Ne man vienai šķiet, ka 15. Saeimas vēlēšanu kampaņa ilgst jau mūžību — vismaz kopš iepriekšējais valdības sastāvs pirms diviem gadiem sāka izrādīt pirmās grīļošanās pazīmes. Tam sekoja neveiksmīgs restarta mēģinājums, dārdošas Rīgas vēlēša-nas, Stambulas konvencijas epopeja un citi skandāli, bet kopš maija — jauna valdība. Nemitīgie sižeta pavērsieni piesaista uzmanību tik cieši, ka viegli pazaudēt to, ko angliski sauc par situational awareness (situācijas apzināšanos). Tā ir spēja atrauties no ierastā, paskatīties uz apvāršņiem, ieraudzīt būtisko un daudzmaz korekti prognozēt, kā tas varētu mainīt ikdienu Dažkārt tas ir vienkārši. Pirms četriem gadiem Saeimas vēlēšanu konteksts bija daudz skaidrāks. To noteica Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Bez tā 14. Saeimas sastāvs, visticamāk, būtu bijis pavisam citāds.”
Komentētāja pievēršas vairāk tādam kā skatījumam, mēģinot dažus soļus atkāpties no vēlēšanu kampaņas. Viņa secina, ka tad vispirms atklājas galēja nenoteiktība. Grūti paredzēt pat tuvākos gadus, kur nu vēl nākamās desmitgades. Uzskaitot dažādus vēlēšanas ietekmējošos faktorus, eksperte atzīst — jo neprognozējamāka kļūst ārējā vide, jo vairāk sabiedrībai vajadzīgas spēcīgas un rīcībspējīgas institūcijas. Tām jāspēj pārvaldīt valsti, mācīties no pieredzes un ātri pielāgoties pārmaiņām. Taču ārējās nenoteiktības pieaugums sakritis ar laiku, kad institūcijas daudzviet — arī Latvijā — ir vājas. Ko citu gan domāt, ja regulāri dzirdam kaut vai par mūsu personīgo datu apdraudējumu dažādās valsts turētās datu bāzēs, kam esam tos uzticējuši, faktiski ne mirkli nešauboties par to, ka tie tur būs drošībā. Izskan paziņojumi par hakeru uzbrukumiem vienā gadījumā, pēc tam jau atkal otrā un trešajā. Ko gan īpaši tur var izdarīt cilvēks pats? Var tikai būt tik zinošs, lai neiekļūtu krāpnieku rokās.
Lai gan piederu pie samērā zinošiem ceļotājiem ar gana lielu pieredzi šī sava hobija īstenošanā, nesen gandrīz “iekritu” krāpnieku nagos. Paveicās, ka nostrādāja bankas aizsardzības algoritmi un izkrāptas naudas vietā tiku vien pie nobloķētas maksājumu kartes. Interesanti, ka pat pēc tam, kad biju par krāpnieku mēģinājumu ziņojusi vietnei “booking.com” un naktsmītnei, kuru rezervējuma interneta saiti, ko viņi izmantoja savā naudas izspiešanas plānā, naudas kārotāji mēģināja to pašu triku vēlreiz. Atkal jau saņēmu absolūti ticamu saiti uz savu viesnīcas rezervāciju Briselē ar aicinājumu apstiprināt maksājumu, protams, ievadot visus savus bankas datus. Atceros, kā pirms gadiem divdesmit kādā no pirmajiem ceļojumiem uz Rietumeiropu, kur ar ģimeni devāmies, bijām daļu tēriņiem paredzēto līdzekļu paņēmuši līdzi skaidrā naudā. Toreiz viens no mūsu draugiem strādāja banku sektorā un par šo rīcību draudzīgi smīkņāja, protams, pilnīgā pārliecībā, ka tas nav nepieciešams. Ilgi mēdzu viņu kaitināt, atgādinot, kā Francijas lielveikalā, pat ne mazā pilsētā, viņš pāri visām tā kasēm mums bļāva, lai aizdodam naudu, jo mūsu kartes tur nepieņem.
Bet atgriežoties no finansēm pie politikas. Ļoti patika Ivetas Kažokas skaidrojums, atsaucoties uz politiskās domas vēsturnieka Antona Jēgera pausto par hiperpolitiku, kas viņa ieskatā ir viena no reakcijām uz to pašu neapmierinātību. Sociālie mediji ir atjaunojuši daudzu pilsoņu interesi par politiku, taču nav atjaunojuši organizācijas — it sevišķi masu partijas —, kas šo enerģiju spētu pārvērst ilgtermiņa rīcībā. Hiperpolitikas laikmetā jebkurš jautājums acumirklī var kļūt politisks. Soctīklu emocionālie viļņi ātri ierāmē problēmu, vainīgo un varoni, bet jau dažās dienās vilnis noplok: šķietami vienotais digitālais pūlis sašķeļas un vēršas pret citu, nereti arī paša nesen cildināto varoni. Hiperpolitikas pazīmes ir viegli pamanāmas tad, kad mēģinām sev atbildēt uz jautājumu: “Par ko ir 2026. gada Saeimas vēlēšanu kampaņa” Vai kāds spēj iedot dažus centrālos vadmotīvus? Atšķirībā no kampaņām pirms desmit vai 20 gadiem šobrīd notiekošo autore rakstā vairāk raksturo kā stihisku lēkāšanu starp vāji saistītām aktualitātēm, no kurām katra padzēš no atmiņas iepriekšējās. Viņa piebilst, ka gandrīz ar nostalģiju atmiņā nāk laiki, kad garajos televīzijas reklāmu klipos partijas varēja atļauties stāstīt par to, kas tās ir, par ko iestājas, ko piedāvā un kā atšķiras no citām. Kampaņas balstījās stratēģijā, nevis nemitīgā reaģēšanā uz to, kas nu tajā brīdī dārd visvairāk.
Laikam jau šajā pēdējā nepilnajā mēnesī līdz vēlēšanām mūsu uzdevums ir trakajā informācijas dārdoņā censties saglabāt, ja tā var izteikties, skaidru skatu uz dzīvi, neaizmirstot, ka strausa taktika ar galvas iebāšanu smiltīs nelīdzēs. Neiešanu balsot nevajadzētu izskatīt kā variantu, lai izvairītos no ārējā trokšņa. Tas mūsu valstij un demokrātijas noturēšanai nepalīdzēs!
The post Cīņā ar neprognozējamu ārējo vidi appeared first on eDruva.lv.
Cīņā ar neprognozējamu ārējo vidi 2026 IUSTITIA.BG – Investigations 2009-2025 2026-09-15 03:53:43
Jaunākās ziņas, pasaules ziņas un valsts ziņas ar svarīgāko dienas informāciju. Tiesnesis Petar Nizamov un Feathers Petar Nizamov piedāvā analīzi un izmeklēšanu Burgasā un visā Bulgārijā. Aktuālās ziņas par politiku, laikapstākļiem, koronavīrusu, skandāliem, tiesām, prokuratūru un vietējām iestādēm ir pieejamas televīzijā, tiešsaistes platformās un sociālajos tīklos, piemēram, Facebook, Instagram un YouTube. Advokāti, tiesneši un tiesas izskata civillietas, krimināllietas, administratīvās un konstitucionālās lietas, nodrošinot tiesvedības procesu Varnā, Plovdivā, Sofijā un Burgasā. Ziņu vietnes un portāli, piemēram, Novinite, Bivol, Trud un Vesti BG, nodrošina pilnīgu 24 stundu ziņu pārklājumu, tostarp visvairāk apspriestās un ekskluzīvās ziņas Bulgārijā.
