• News
  • Investigations
  • Online Store IUSTITIA
  • Real Estate agency
  • Petar Nizamov
  • Fitness & Wellness coach
  • Food Delivery
  • Charcoal retail
  • Firewood Wholesale
  • Charcoal Wholesale
  • Web Development agency
ar العربية dk Dansk de Deutsch gr Ελληνικά en English bg български cz Čeština es Español fr Français il עברית hr Hrvatski hu Magyar it Italiano lt Lietuviškai lv Latviešu valoda mk македонски јазик no Norsk Bokmål nl Nederlands pl Polski pt Português ro Română ru Русский sk Slovenčina si Slovenščina sr Српски језик se Svenska tr Türkçe ua Українська japan 日本語 thai ไทย iran فارسی china 中文 (中国) belarus Беларуская мова osterreich Deutsch Austria schweiz Deutsch Switzerland shqiperia shqiperia usa English USA bih Bosanski
pirmdien, 16 novembris, 2026
Izmeklējošās žurnālistikas un padziļinātu publikāciju par sabiedrībai aktuālām tēmām tīmekļa vietnes logotips
  • Par mums — pētnieciskās žurnālistikas aģentūra IUSTITIA — Burgasa, Bulgārija
No Result
View All Result
  • Par mums — pētnieciskās žurnālistikas aģentūra IUSTITIA — Burgasa, Bulgārija
No Result
View All Result
Izmeklējošās žurnālistikas medija logotips, kurā publicē rakstus, analīzes un dokumentētus materiālus, kas ir sabiedrības interesēs
No Result
View All Result

Saglabāt piebaldzēnu izloksni 2026

Юстиция Иванова by Юстиция Иванова
30 marts, 2026
in Fitness un labsajūta, Без категория
0
Izmeklējošās žurnālistikas vietne ar padziļinātām izmeklēšanām, sabiedrības interesēm nozīmīgiem stāstiem, ziņām un atlasītiem žurnālistikas reportāžām

Izmeklējošu rakstu un žurnālistikas publikāciju izlase. Attēls izceļ vietnes koncentrēšanos uz izmeklējošo žurnālistiku un sabiedrības interesēm nozīmīgām tēmām.

Споделете в социалните мрежи / Споделете в социалните мрежи / Share in social media
Facebook X LinkedIn Reddit Telegram WhatsApp Email Print

Piebaldzēnu izloksne pieder pie vidus dialekta Vidzemes vidus izloksnēm, izceļas ar savdabību, senatnīgumu un spēcīgu piederības sajūtu. Tā ir būtiska Vidzemes nemateriālā kultūrvēsturiskā mantojuma un nacionālās identitātes daļa, ko raksturo īpaša intonācija, vārdu krājums un teiciena maniere. Izloksne ir cieši saistīta ar piebaldzēnu dzīvesvietu un tradīcijām. Piebaldzēniem ir izteikta pašapziņa, kas izpaužas gan uzvedībā, gan valodā. Valoda veido daļu no piebaldzēnu identitātes, ar ko viņi paši ļoti lepojas, un tā veido piederību konkrētajai vietai.

Tomēr tāpat kā valoda, tā arī izloksnes ir dzīvas, kamēr ir dzirdama sarunās. Satraukumu rada tas, ka piebaldzēnu izloksnē tiek runāts arvien mazāk. Piebaldzēni atzīst, lai gan ļoti lepojas ar savu izloksni un tā dara bagātu viņu valodu, līdz ar skolas gaitu uzsākšanu un literārās valodas apgūšanu izloksnes īpatnības runātajā valodā mazinās.

Tomēr piebaldzēni savu izloksni uztver par vienu no būtiskajām vērtībām, tāpēc gan novadpētnieki to pēta, gan skolā notiek dažādi konkursi, folkloras kopā tiek dziedātas tautas dziesmas šajā izloksnē. Gan Dzimtās valodas dienā, gan citkārt piebaldzēni sanāk kopā, lai parunātu piebaldzēnu mēlē – ar pārliecību, ka šiem vārdiem jābūt ne tikai pierakstītiem, bet tie jāturpina lietot sarunās, lai piebaldzēnu valoda turpinātu skanēt.


Valoda, kurā nerunā, izzūd

Arī šogad piebaldzēni Dzimtās valodas dienā sanāca kopā, atceroties dažādus izloksnes vārdus un domājot, kā izloksni iedzīvināt arī ikdienā.

Tikšanās reizē kopā pulcējās folkloras kopas vadītāja Ieva Damroze un piebaldzēns paaudzēs Aivars Damroze; tāpat piebaldzēniete paaudzēs un kora dalībniece Daiga Dene ar meitu Katrīnu Krastiņu, folkloras kopas dalībnieci; Baiba Logina, Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkas vadītāja; latviešu valodas skolotāja Jolanta Glāzere; dzejnieks Slēģu Jānis jeb Jānis Mājenieks; ienācēja ar saknēm Piebalgā Elvita Ruka; Gints Skutāns, vēsturnieks, un piebaldzēniete daudzās paaudzēs – Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa.

Baiba Logina citēja piebaldzēnu izloksni no dažādiem literatūras avotiem: Hermanis Buduls “Dažas piezīmes par Jaunpiebalgu”, Kārlis Lapiņš “Jaunības laiki” par lībiešu māju izloksni, kas nāk no Drustu pagasta, Alfrēds Dziļums “Pēdas rīta rasā”, kur romānā bija brīnišķīgi Pūgu tantiņas citāti par kartupeļu maukšanu un likšanu, kā arī jaunpiebaldzēnietes Annas Ādmines pierakstītie vārdi un izteicieni.

Gints Skutāns, vēsturnieks un novadpētnieks, atgādināja, ka Piebalgā dažādos apvidos izloksnes atšķiras, jau vēsturiski katrā apkaimē sadzīvē un valodā bija savas īpatnības. Tomēr sanākušie secināja, ka būtiskākais nav, vai viens vārds vienā Piebalgas pusē sacīts tā un otrā citādi, bet ka vispār piebaldzēnu izloksne tiek izmantota sarunvalodā. E. Zariņa uzsvēra: “Mēs esam tā paaudze, tas posms, kuriem vēl ausīs skan dzīvā valoda, ko piedzīvojām caur saviem priekštečiem, vecvecākiem, nevis no grāmatām. Tas ir mūsu kultūrvēsturiskais mantojums, un šis ir pēdējais brīdis, kad to varam noķert aiz astes. Vēlāk nebūs, kam paprasīt, nebūs dzīvo liecību.”

J. Mājenieks atzīst, ka senā valoda skan arvien retāk: “To var pierakstīt uz papīra, bet, ja valodu nelieto, tā neskan. Tāpat kā dziesma – ja to nedzied, tā neskan.” Un E. Zariņa piebilst: “Tā ir piederība vietai, identitāte, spēks, kas caur vārdiem jūtams paaudžu paaudzēs. To lietojot, es jūtu savu senču pieredzi, viņu gudrību. Mūsu uzdevums ir to lolot un saglabāt.” A. Damroze papildina: “Runāt šajā valodā ir kā ielikt rokas Latvijas zemē, kad spēcīgāk izjūti latviešu spēku, dziļumu un piederību.”

Elvita Ruka ir lasījusi vectēva pierakstīto un ar teksta fragmentiem dalījās arī ar sanākušajiem: “Tā ir ļoti krāšņa, bagāta valoda, tā plūst kā Gaujas līkumi, pārsteidzoša un skanīga. Teikumu konstrukcija ir tāda, ka nes uz priekšu, vedina tālāk.” Tēlainība, izteiksmes bagātība, arī asprātība ir tas, kas raksturo piebaldzēnu runu, piebilst E. Zariņa, bet E. Ruka uzsver, ka viņai ļoti patīk runas maniere. “Ir sajūta, ka piebaldzēns vienmēr ir uzvarētājs, pat vislielāko kļūdu viņš spēj pavērst pozitīvi, zinot, ka ar visu tiks galā un izdarīs vislabāk,” saka Elvita.

J. Mājenieks pastāstīja, ka viņa mazmeita izlēmusi uzrakstīt pirmo romānu, bet secinājusi, ka rakstīs to angļu valodā – gan vieglāk, gan, iespējams, sasniegt lielāku auditoriju. J. Glāzere atzīst, ka lai gan skolā par vietējās izloksnes īpatnībām notiek dažādi konkursi, skolēni mācās dziesmas, kurām teksti ir piebaldzēnu izloksnē, tomēr jaunākajai paaudzei tā ir gluži kā svešvaloda. “Mūsu valoda ir apdraudēta,” atzina J. Mājenieks. “Es pats gan gribētu vēl ko uzrakstīt piebaldzēnu mēlē. Bet galvenais ir runāt tajā, pat ja neizdodas vairs tā kā agrāk. Pirmos astoņus gadus runāju tikai piebaldzēniski, bet tagad gandrīz 80 gadus tikai pa baltiskam.” Dzejnieks dalījās ar pastāstiņu no senākiem laikiem, kur valoda ieskanas krāšņi un ar piebaldzēniem raksturīgo humoru.

Egita Zariņa pastāsta, ka viņa uzauga pie vecmammas, negāja bērnudārzā un viņai joprojām vecmammas runas maniere skan galvā, to ir viegli atcerēties. “Bet, kad aizgāju pirmajā klasē, nonācu pavisam citā vidē, realitātē, sapratu, ka bērni runā pavisam citādi. Taču valoda ir jārušina gluži kā zeme, to rušinot, lietojot, arī arvien vairāk vārdu nāk atmiņā,” secina Egita. Par to pārliecinājās visi sanākušie, jo ik pa brīdim sarunās ievijas kāds piebaldzēnu izloksnes vārds un kāds atceras – jā, patiesi, tāds arī bija.

Ļoti svarīgi, ka arī jaunā paaudze dzird un saprot senču valodu, atzina pasākuma dalībnieki. A. Damroze teic: “Būtiski, ka lietojam senos vārdus, kurus jaunieši varētu izmantot ikdienā. Daudzi vārdi apzīmē lietas, kuras mūsdienās vairs neizmanto, tie jaunietim nav saistoši.” J. Mājenieks rosina, ka varētu izveidot nelielu uzvedumu vai tādu kā vakarēšanu, kurā I. Damrozei ir pieredze ar dziesmu dziedāšanu piebaldzēnu manierē, tas ļoti labi papildinātu pasākumu.

Jo piebaldzēnu runas maniere būs vairāk dzirdama, jo vairāk arī citi saklausīs, ka ir cilvēki, kuri tajā vēl runā. Izskan doma, ka varētu būt kāda platforma, kur publicēt apkopoto informāciju un kur var pieteikties tie, kuriem tas interesē, kuri vēlas uzzināt vairāk vai padalīties. E. Ruka saka: “Domāju, ir svarīgi vietējiem aizdedzināt dzirksteli, lai arī pašiem ir interesanti šos vārdus apzināt un lietot.” Sarunās piebaldzēni secina, ka viņu runas maniere ir tik īpaša, ka ienācēji to pat pilnībā nevar apgūt, vienmēr jūtams “akcents”.

Tāpat ar humoru un tomēr zināmu pamatu klātesošie aizrunājas līdz tam, ka, ja kantrī radies Smiltenē, kā dzied dziesmā, tad mārketings – Piebalgā, jo andelmaņa daba šķiet gluži vai ģenētiski pārmantota kopā ar piebaldzēna pamatīgumu savos darbos un varēšanā. Piebalgas zeme arvien ir rūdījusi un likusi meklēt risinājumus, tāpēc piebaldzēns no dabas ir šeptīgs, šiverīgs un izmanīgs, ar pašapziņu un pārliecību, jo piebaldzēnā mīt dzīvesdziņa un dzīvesgudrība, arī runas prasmes ar bagātīgo valodu jau ir ieliktas šūpulī. Tāpēc nav šaubu, ka mārketings ir radies Piebalgā un tieši tādēļ piebaldzēns pie turības ticis.

Savukārt Egita Zariņa vēlāk “Druvai” pastāsta, ka aicinājumam vietējiem dalīties ar senajiem piebaldzēnu vārdiem, kas arvien skan prātā, piedzīvota sirsnīga atsaucība: “Šķiet, ka valoda mūs uzsēdina uz viena viļņa un arī ar pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem veidojas sirsnīga un silta komunikācija. Tik vienojoša ir valoda.”

Jaunpiebalgas izloksnes skanējums

Folkloras krātuvē pieejams Ilgas Prīses pētījums par Jaunpiebalgas izloksni. Ilga Prīse sniegusi detalizētu ieskatu Jaunpiebalgas izloksnē, pētot skanējuma atšķirības, skaitļa vārdu, vietniekvārdu, deklināciju atšķirības un daudzas citas nianses. Viņa norāda, ka Jaunpiebalgas izloksne pieder pie vidus dialekta Vidzemes vidus izloksnēm, kurās jūtamas dažas augšzemnieku di­alekta iezīmes.

Dažas no pazīmēm, kas raksturīgas Jaunpiebalgas izloksnei. Ir trīs intonācijas – stiepā, lauztā un krītošā. Vērojamas diezgan lielas atkāpes no literārās valodas šaurā un platā patskaņa e, ē lietojumā, piemēram, plato e lieto personu vietniekvārdos es, mēs.

Tādos vārdos kā ezers, vēders, vesels – otrajā zilbē e vietā dzirdams a.

Vē­rojama arī o aizstāšana ar a vai ā, piemēram, kumass (kumoss), kampatas (konfektes).

Gala zilbēs vērojams īsā patskaņa zudums vairākzilbju vārdos vienskaitļa nominatīva galotnes -s priekšā, piemēram, pavasars, pulkstens, skruoders.

Jaunpiebalgas izloksnē ir sastopami tie paši līdzskaņi, kas latviešu literārajā valodā, bet daļa runātāju līdzskaņus f un h aizstāj ar vieglāk izrunājamiem – p un k – kampatas (konfektes).

Vērojams līdzskaņa j zudums lietvārdos, īpašības vārdos un darbības vārdos, kā arī divdabja formās, piemēram, slapš, dumš.

Ir vārdi, kuros zūd līdzskanis v, piemēram, durs – durvis, līdzskaņi t, b, d. Vārda beigās līdzskaņa zudums sastopams tādos vārdos kā vair – vairs, šur – šurp, pēr – pērn, i- ir.

Dažkārt vārda sākumā nebalsīgu troksneņu priekšā ir pievienots līdzskanis s, piemēram, skrasti – krasti.

Piedēkli -īn- izmanto deminutīvu darināšanai, piemēram, meitīna, mājīna, ragavīnas.

Salikteņu lietojums ir plašāks nekā literārajā valodā. Tie saistīti ar mājas dzīvi: istabaukša – bēniņi, istabpriekša – pagalms.

Daudzi salikteņi ir ar pilnu pirmās daļas galotni, piemēram, vecāmāte, biezaispiens, biezaputra.
Izloksnē lieto norādāmos vietniekvārdus: tas, tā, šis, šī, tāc, tāda, šāc, šāda, šitas, šitā, šitāc, šitāda, viņš, viņa.

Piebaldzēni atsauc atmiņā bērnībā dzirdētus vārdus

Ēdieni un dzērieni
pienīns – piens
kampatas – konfektes
bairīts – alus
kūkans – torte
stiķenes – ērkšķogas
sviestīna pīrādzīni – sviesta pīrādziņi

Dažādi
kaupīc – krupis
telēķis – šķīvis
ustaba – istaba
ecs – acs
ķipis – spainis
ūziņas – bikses
širce – priekšauts
pamaki – pamati
gadījiens – gadījums
jautājiens – jautājums
atceres – atmiņas
paglabāt – pieskatīt
rūmīgāk – pareizā vietā
bērzu birze – bērzu birzs
punkas – pumpuri

Maf logo 2
Saglab piebaldz izloksni 2026 piebaldzēnu izloksne pieder pie vidus dialekta vidzemes vidus izloksnēm, izceļas ar savdabību, senatnīgumu un... Iustitia. Bg saglabāt piebaldzēnu izloksni 2026 2026-03-30 21:52:00

The post Saglabāt piebaldzēnu izloksni appeared first on eDruva.lv.

Saglabāt piebaldzēnu izloksni 2026 IUSTITIA.BG – Investigations 2009-2025 2026-03-30 21:52:00

Jaunākās ziņas, pasaules ziņas un valsts ziņas ar svarīgāko dienas informāciju. Tiesnesis Petar Nizamov un Feathers Petar Nizamov piedāvā analīzi un izmeklēšanu Burgasā un visā Bulgārijā. Aktuālās ziņas par politiku, laikapstākļiem, koronavīrusu, skandāliem, tiesām, prokuratūru un vietējām iestādēm ir pieejamas televīzijā, tiešsaistes platformās un sociālajos tīklos, piemēram, Facebook, Instagram un YouTube. Advokāti, tiesneši un tiesas izskata civillietas, krimināllietas, administratīvās un konstitucionālās lietas, nodrošinot tiesvedības procesu Varnā, Plovdivā, Sofijā un Burgasā. Ziņu vietnes un portāli, piemēram, Novinite, Bivol, Trud un Vesti BG, nodrošina pilnīgu 24 stundu ziņu pārklājumu, tostarp visvairāk apspriestās un ekskluzīvās ziņas Bulgārijā.

Споделете в социалните мрежи / Споделете в социалните мрежи / Share in social media
Facebook X LinkedIn Reddit Telegram WhatsApp Email Print
Previous Post

Vai cīņa ar vējdzirnavām? 2026

Next Post

70 % mājokļu pircēju būtu gatavi maksāt par kredītu līdz 500 eiro mēnesī 2026

Next Post
Izmeklējošās žurnālistikas vietne ar padziļinātām izmeklēšanām, sabiedrības interesēm nozīmīgiem stāstiem, ziņām un atlasītiem žurnālistikas reportāžām

70 % mājokļu pircēju būtu gatavi maksāt par kredītu līdz 500 eiro mēnesī 2026

Atbildēt Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

  • Rating

Search / Търси в сайта

No Result
View All Result
гугъл новини, гоогле новини, гугъл нюз, гъгъл нюз, google news, news google, google.bg, news.google.bg, Юстиция, новини, последното, най-важното, видео, телевизия, радио, Новини, петър низамов

Jaunākās ziņas

  • Miera baloži ar asiņainajiem spārniem 2026
  • Ar lasīšanu daudziem arvien sarežģītāk 2026
  • Galda teniss — gan sacensības, gan atslodze no ikdienas 2026
  • Purvi jāatjauno. Top stratēģijas, kā to izdarīt 2026
  • Ietaupījums sākas ar gudru lēmumu: Talsos uzņēmēji pārrunā energoefektivitātes iespējas 2026
  • Ideja par Spāres izgaismošanu hakatonā iegūst pirmo vietu 2026
  • Līgatnes pagasta korim 40 dziesmoti gadi 2026
  • Pamanīts tumsā. Tā var būt dzīvības vērtība 2026
  • Talsu «Pīķa dāma» jau atkal satikās ar Tukuma «Kreiceni» 2026
  • Mācīt iekļaušanu caur kino 2026
  • Sabiedrības atbalsts tiek Konrāda kvartālam 2026
  • Bez vainas vainīgais 2026
  • Arī skolēni iesaistās remontdarbos 2026
  • Vinetas Pētersones trešā bronza 2026
  • Fotogrāfijās ukraiņu karavīru ikdiena 2026
  • Viesmīlība, ko neaizpūš pat vētra 2026
  • Āraišu ezerpils veselība ir kritiska 2026
  • Talsos diskutē par Interešu pārstāvības atklātības likuma ieviešanu 2026
  • Valmieras teātris Ventspilī viesosies ar godalgotu melno komēdiju 2026
  • Valmieras teātris Ventspilī viesosies ar godalgotu melno komēdiju 2026
  • Cīņa ar agresīviem un skaļiem braucējiem ir katrā gadalaikā 2026
  • Cieņpilna novecošana – joprojām privilēģija 2026
  • Remontē laikapstākļu radītos bojājumus 2026
  • Atpazīstamības zīmi “VIEDAIS CIEMS 2026” iegūst arī Dursupe, Košrags un Mērsrags 2026
  • Ventspilī uzstāsies virtuozs duets – vijolnieks Iskandars Vidžaja un pianists Vestards Šimkus 2026
  • Vai tiks dota iespēja iznīcināt mūsdienu pasauli 2026
  • Joga – kas vairāk par vingrošanu un meditāciju 2026
  • Pie ārsta dodas ar elektroauto 2026
  • “Suņu” cilvēka secinājumi 2026
  • Mērsraga «Buras UK» reņģes iekaro gardēžu sirdis 2026
  • Balkānu kalnu valdzinājums 2026
  • Ceļš līdz savam mājoklim nav viegls 2026
  • Dienaskārtībā Ukraina 2026
  • Savējie ir līdzās 2026
  • Trifeļu namiņš Piebalgas ainavā 2026
  • Atjauno Cēsu ielas 2026
  • Mūsu identitāte – skanīga latviešu valoda 2026
  • Kam der autobuss, ja ne­brauc, kad vajag 2026
  • Meklē risinājumus pēc ilggadējās ģimenes ārstes prakses slēgšanas Talsos, Laidzē un Valdgalē 2026
  • Talsos notiks uzņēmēju pasākums “Ietaupījums sākas ar gudru lēmumu!” 2026
  • Laiks nepazūd, tas turpina dzīvot līnijās 2026
  • Lielstraupes siluets mainās 2026
  • Satikt latvieša kultūras kodu 2026
  • Lapu kaudzēm nav vieta pie dzīvojamām mājām 2026
  • Arborists Uģis Ventiņš: vētras nesušas savas mācības 2026
  • Talsos viesosies Dž. Dž. Džilindžera kaislību komēdija «TANGO DEJO 2» 2026
  • Noorganizē čili festivālu un vēlas ar čili iekarot pasauli 2026
  • Aptauja atklāj, ko Latvijas iedzīvotāji domā par biznesa uzsākšanu laukos 2026
  • Vērts iepazīt Cēsu viduslaiku pili 2026
  • Siltuma taupīšana ir arī vides saudzēšana 2026
  • Pārmaiņas prasām. Bet vai pieņemam? 2026
  • Talsu novadam veltīts 2027. gada kalendārs! 2026
  • Dzintars Čīča atgriežas Latvijā 2026
  • Kā izvēlēties flīzes mājoklim: materiāli, izmēri un praktiski padomi 2026
  • “Meridiāns” nosargā lielo klubu kausu 2026
  • Reņģes vēderā, ķešā un pat uz picas! Rojā aizvadīta pirmā Zivju diena 2026
  • Raunas pamatskolā atklāta atjaunotā Dabas māja 2026
  • Prioritātēs infrastruktūra, drošība un izglītība. Opozīcija iesniegs grozījumus 2026
  • Ceļojumi rudens brīvlaikā: kas vecākiem jāzina par bērnu veselību ārzemēs? 2026
  • Biatlonists Rihards Lozbers iegūst otro vietu Pjotra Nurovska balvas pasniegšanā 2026
  • Bariatrijas operācija nav padošanās, tā ir cīņa par uzvaru 2026
  • Kuldīgā sāksies bezmaksas mācības aizbildņiem 2026
  • Valmierā ražos kaujas mašīnu “Mednieks” 2026
  • Pēc vēlēšanām 2026
  • Viens reibumā cep desas, cits nakts vidū pārbauda jaunās audio aparatūras jaudu 2026
  • Talsu novadā aizvadītajā nedēļas nogalē dzēsti divi nelieli ugunsgrēki 2026
  • Latvijas Zemes fonds aktivizē lauksaimniecības zemes pārdošanu 2026
  • Dieva «vitamīni» un mūzika baptistu draudzē Dundagā 2026
  • Arnis Škapars: ekonomikas problēma nav kapitāla trūkumā, bet neizlēmībā 2026
  • Senioru dienu svin visā novadā 2026
  • No kopīgas paslidošanas līdz cīņai par kausiem 2026
  • Alkohola patēriņš sarūk vai tomēr ne 2026
  • Nesapratne par degvielas cenām 2026
  • Tūrismā beidzas vasaras sezona, sākas rudens 2026
  • Vai atceries, par ko balsoji? 2026
  • Kāpēc negāja vēlēt 2026
  • Dzīve kā joks, māksla kā svētnīca: Fricim Makstniekam – 90 2026
  • Uz dzeltenajām krustotajām līnijām apstāties un stāvēt nedrīkst 2026
  • Vēlēšanu rezultāti. Ir ieguvumi un bažas 2026
  • Ar stūri rokās – unikāls militārais mantojums Ziemeļkurzemē 2026
  • Nedēļas izskaņa nāk ar stipru vēju 2026
  • Akmens glabā vietas vēsturi 2026
  • Arī Talsu novada piekrastē konstatēts naftas piesārņojums 2026
  • Talsu novadā atšķirīgs skatījums uz vēja parku būvniecību 2026
  • Seši Talsu mākslinieki piedalīsies pop-up mākslas izstādē “Artists Runway” 2026
  • Kas notiek tepat zem kājām 2026
  • Ar bišu spēku uz ādas — “Apimi” no Vecpiebalgas muižas 2026
  • Cēsu Sporta skola uzvar komandu vērtējumā 2026
  • Prast ar godu nevinnēt un cieņpilni zaudēt 2026
  • Biedrība «Kaļķupe» apvieno ciema kopienu 2026
  • Ekonomistu apvienības prezidents: cilvēki noticēja, ka beidzot kāds sāks darīt 2026
  • Par kuriem kandidātiem balsojuši novadnieki? 2026
  • Politikas zinātņu doktore: pie augstākas aktivitātes, iespējams, būtu būtu cits rezultāts 2026
  • Bērni ar prieku mācās paust savu viedokli balsošanā 2026
  • Vajadzību redzējumos tik atšķirīgie vēlētāji 2026
  • Vajadzību redzējumos tik atšķirīgie vēlētāji 2026
  • Vajadzību redzējumos tik atšķirīgie vēlētāji 2026
  • Vajadzību redzējumos tik atšķirīgie vēlētāji 2026
  • Notārs Indulis Šermukšnis: «Mantojuma plānošana nav gatavošanās dzīves galam» 2026
  • „Ja nevedīs mājās, vārdu neteikšu!” – gājējs Laidzes pagastā uzstāda ultimātu policijai 2026

[contact-form-7 id=”45ced39″ title=”Contact form 1″]

No Result
View All Result

Kategorijas

Biedrība „Bulgārijas Juridiskā komiteja – pilsoņu aizsardzība ar juridiskiem līdzekļiem“ (БЮК)
Vienotais identifikācijas numurs (ЕИК): 205028308
Burgasa, Gladstona iela 18, 056/84 45 14

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEM)
Sofija, Shipchenski Prohod bulvāris 69

Tālr.: 02/ 9708810 Tālr.: 02/ 9708812

E-pasts: [email protected]

No Result
View All Result

Kategorijas

Biedrība „Bulgārijas Juridiskā komiteja – pilsoņu aizsardzība ar juridiskiem līdzekļiem“ (БЮК)
Vienotais identifikācijas numurs (ЕИК): 205028308
Burgasa, Gladstona iela 18, 056/84 45 14

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEM)
Sofija, Shipchenski Prohod bulvāris 69

Tālr.: 02/ 9708810 Tālr.: 02/ 9708812

E-pasts: [email protected]

No Result
View All Result

Kategorijas

Biedrība „Bulgārijas Juridiskā komiteja – pilsoņu aizsardzība ar juridiskiem līdzekļiem“ (БЮК)
Vienotais identifikācijas numurs (ЕИК): 205028308
Burgasa, Gladstona iela 18, 056/84 45 14

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEM)
Sofija, Shipchenski Prohod bulvāris 69

Tālr.: 02/ 9708810 Tālr.: 02/ 9708812

E-pasts: [email protected]

  • За Нас – агенция за разследваща журналистика ЮСТИЦИЯ – Бургас, България
  • Рекламирайте с ЮСТИЦИЯ
  • Прозрачно управление
  • Докладване на проблем
  • Условия за ползване
  • Защита на данните
  • Правила на форума
  • Политика за бисквитките
  • Екип
  • Помощ
  • Карта на сайта
  • Статистика
  • Реклама
  • Контакти
  • Етичен кодекс на българските медии
  • RSS емисия
  • Често задавани въпроси (FAQ)
  • Задайте въпрос във форума
  • Вестник “ЮСТИЦИЯ”
  • العربية
  • Dansk
  • Deutsch
  • Ελληνικά
  • English
  • български
  • Čeština
  • Español
  • Français
  • עברית
  • Hrvatski
  • Magyar
  • Italiano
  • Lietuviškai
  • Latviešu valoda
  • македонски јазик
  • Norsk Bokmål
  • Nederlands
  • Polski
  • Português
  • Română
  • Русский
  • Slovenčina
  • Slovenščina
  • Српски језик
  • Svenska
  • Türkçe
  • Українська
  • 日本語
  • ไทย
  • فارسی
  • 中文 (中国)
  • Беларуская мова
  • Deutsch Austria
  • Deutsch Switzerland
  • shqiperia
  • English USA
  • Bosanski

© 2026 JNews – Premium WordPress ziņu un žurnālu tēma no Jegtheme.

No Result
View All Result
  • Par mums — pētnieciskās žurnālistikas aģentūra IUSTITIA — Burgasa, Bulgārija

© 2026 JNews – Premium WordPress ziņu un žurnālu tēma no Jegtheme.

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot izmantot šo tīmekļa vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Apskatiet mūsu Privātuma un sīkdatņu politiku.