“Slimības uzliesmojums sākās ar vienu bērnu, kurš nebija vakcinēts pret masalām. Visticamāk, viņš inficējās seminārā, kas februāra nogalē notika Rīgā. “Garīgais skolotājs” no Lietuvas Ļutaurs Viktorins savos pasākumos apmeklētājiem māca pašdziedināšanos un apgalvo, ka pats no smagas slimības izārstējies ar domu spēku, medu, sīpoliem un zivju eļļu. No šī viena bērna inficējās viņa nevakcinētie skolasbiedri, pasažieri lidmašīnā, ar kuru ģimene 5. martā devās uz Turciju, un citas kontaktpersonas. Tālāk vīruss izplatījās kā pa ķēdi, kopš marta vidus inficēto skaits palielinās katru dienu. Visvairāk masalu slimnieku ir Rīgā un Pierīgā. Kontaktpersonu loks, kuri saskārušies ar inficētajiem, nu jau pārsniedz tūkstoti,” Ilze Šķietniece raksta žurnāla “Ir” publikācijā “Uguns pakulās jeb masalu uzliesmojums Latvijā”. Diez vai kāds būs palicis nedzirdējis par šo masalu uzliesmojumu Latvijā. Šajā žurnāla materiālā par situāciju stāsta bērnu infektoloģe Dace Zavadska. Un kurš gan labāk par viņu varētu pārzināt reālo situāciju Latvijā šādu infekcijas slimību izplatības un ierobežošanas ziņā.
Lasot šo rakstu, prātā atausa reiz skatīta filma. Diemžēl tik labi tā nav iespiedusies atmiņā, lai es atcerētos nosaukumu un precīzu sižetu, taču stāsts vēstīja par laikiem, kad tika izstrādāta baku vakcīna. Par šausmām, ko piedzīvoja cilvēce, kad šādu vakcīnu vēl nebija, un cik laimīgi kļuva, kad izdevās atrast pretlīdzekli postošajām slimībām. Tagad reizēm pārbaudām grūti izcīnītās robežas, izlemjot nevakcinēties.
“Vakcīnas tiek izmantotas jau vairāk nekā 200 gadus, kopš 1796. gadā tika izstrādāta pirmā vakcīna aizsardzībai pret bakām – slimību, kas nogalināja līdz pat pusei no inficētajiem un kas nodarīja lielu postu cilvēces civilizācijai. Pirms vakcīnas izstrādes cilvēki paļāvās uz procesu, ko sauca par variolāciju – nelielu daudzumu vīrusu (kas bija baku čūlās), ko ievada zem ādas no pacientiem atveseļošanās posmā, kuri bija inficēti ar bakām. Variolācija tika ievesta Eiropā no Āzijas un Āfrikas, kur to izmantoja jau simtiem gadu, taču šis process radīja risku inficēt cilvēku ar slimību, no kuras bija paredzēts aizsargāt. Drošākas un efektīvākas vakcīnas izstrāde nozīmēja, ka cilvēki varēja aizsargāties pret bakām, neradot draudus saslimt ar šo slimību. Lai aizsargātu cilvēkus pret šo slimību, neriskējot saslimt ar bakām, vakcīnā pret bakām tika izmantots fragments, kas iegūts no govju bakām – daudz mazāk bīstamas slimības, kas ir saistīta ar bakām. Baku vakcīna bija dzīva novājināta vakcīna, kurā tika izmantots slimību izraisoša dīgļa/vīrusa vājāks paveids, lai pret to imunizētu cilvēkus. Tikai 20. gadsimtā visā pasaulē notika vakcinācijas kampaņa, kuras rezultātā 1980. gadā tika izskaustas bakas. Plaši izplatīta vakcinācija nozīmēja, ka slimība, kas 20. gadsimtā vien nogalināja simtiem miljonu cilvēku, vairs nerada risku cilvēku veselībai un vairs netiek pārnesta nekur pasaulē. Pēdējais cilvēka saslimšanas gadījums tika konstatēts 1978. gadā. Bakas ir pirmā un vienīgā cilvēka slimība, kas ir izskausta,” skaidrots Eiropas Vakcinācijas informācijas portālā (EVIP), ko izstrādājis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Zāļu aģentūru (EMA).
Attiecībā uz masalām “Ir” rakstā uzsvērts: “Mūsdienās šai slimībai būtu jābūt pagātnē, tāpat kā bakām. Pirms desmit gadiem Pasaules Veselības organizācija plānoja, ka līdz šim brīdim masalas būs izskaustas. Diemžēl ejam pretējā virzienā.” “Šāda tendence vērojama daudzās pasaules valstīs. Pirms trim gadiem Eiropā sākās gadu desmitiem nebijis masalu uzliesmojums. Augstāko punktu tas sasniedza 2024. gadā, kad tika reģistrēti 35 tūkstoši saslimušo. 23 no viņiem nomira, no tiem 22 dzīvoja Rumānijā, 14 bija bērni, kas jaunāki par pieciem gadiem. Pērn saslimšanas gadījumu skaits Eiropā samazinājās, decembrī tika reģistrēti tikai 97 gadījumi. To veicināja ar imunizāciju saistītu lēmumu pieņemšana,” stāsta D. Zavadska. «Toties Amerikā masalas izplatās kā uguns pakulās. Pagājušajā gadā ASV reģistrēja vairāk nekā 2000 masalu gadījumu, tas bija augstākais rādītājs pēdējo 30 gadu laikā. Šogad līdz marta beigām — jau 1500. Slimības uzliesmojumi iespējami tāpēc, ka palielinās nevakcinēto cilvēku skaits,” skaidro D. Zavadska, kura Bērnu slimnīcā vada Ģimenes vakcinācijas centru. Latvijā vakcināciju pret masalām sāka 1968. gadā. Pašreiz potēšanas kalendārs paredz, ka pilnīgai imunitātei nepieciešams saņemt divas vakcīnas devas: pirmo 12 mēnešu, otro septiņu gadu vecumā. Lai nebūtu slimības uzliesmojuma, vakcinācijas aptverei jābūt 95 %. Taču šogad februārī dati rāda, ka tikai 85 % bērnu līdz divu gadu vecumam ir saņēmuši pirmo vakcīnas devu, savukārt astoņus un deviņus gadus vecu bērnu vidū divas devas vēl mazāk — 82 %. «Tā arī ir vecuma grupa, kurā sākās uzliesmojums,» norāda D. Zavadska. Nevienu devu nav saņēmuši 4 % jeb 14 tūkstoši bērnu līdz 17 gadu vecumam.”
Piemēram, mana mamma ļoti novērtēja, ka mūsdienās ir plašas iespējas būt pasargātam no dažādām slimībām ar vakcinēšanās palīdzību, jo zīdaiņa vecumā viņa bija gandrīz nomirusi no difterijas, pret kuru, paldies devam, mūsdienās vakcinē. Tiesa, arī difterijas gadījumi ik pa laikam parādās arī vēl tagad.
The post Pret masalām domu spēks nepalīdz appeared first on eDruva.lv.
Pret masalām domu spēks nepalīdz 2026 IUSTITIA.BG – Investigations 2009-2025 2026-04-22 09:43:04
Jaunākās ziņas, pasaules ziņas un valsts ziņas ar svarīgāko dienas informāciju. Tiesnesis Petar Nizamov un Feathers Petar Nizamov piedāvā analīzi un izmeklēšanu Burgasā un visā Bulgārijā. Aktuālās ziņas par politiku, laikapstākļiem, koronavīrusu, skandāliem, tiesām, prokuratūru un vietējām iestādēm ir pieejamas televīzijā, tiešsaistes platformās un sociālajos tīklos, piemēram, Facebook, Instagram un YouTube. Advokāti, tiesneši un tiesas izskata civillietas, krimināllietas, administratīvās un konstitucionālās lietas, nodrošinot tiesvedības procesu Varnā, Plovdivā, Sofijā un Burgasā. Ziņu vietnes un portāli, piemēram, Novinite, Bivol, Trud un Vesti BG, nodrošina pilnīgu 24 stundu ziņu pārklājumu, tostarp visvairāk apspriestās un ekskluzīvās ziņas Bulgārijā.
